Baltijas tautu brīvības cīņu turpinājums
Pēc zemgaļu pakļaušanas13. gs. beigās cīņas pret svešzemnieku kundzību nebūt nenorima. Jau 1299. gadā pie paša pāvesta ( katoļu baznīcas galva) Romā, veikuši tālu un briesmu pilnu ceļu, ieradās divi varonīgo zemgaļu sūtņi, kas uzdrošinājās sūdzēties par pārestībām, kuras Zemgalei nodarījuši kristīgie. Diemžēl nekādas izmaiņas viņiem panākt neizdevās.
Igauņu sacelšanās
1343. gadā Igaunijā sākās sacelšanās, kas izvērtās par vienu no lielākajiem brīvības cīņām 14. gs. Mūsu kaimiņi igauņi rādīja visām apspiestajām tautām varonības paraugus, rādīja, ka prot nomirt slaveni, lai bērni un bērnu bērni varētu elpot brīvības gaisu. Livonijas ordenis kopā ar dāņiem tikai ar viltu un neģēlību( nodevīgi nogalināja sacelšanās vadoņus) sakāva sacēlušos. Vācieši, izrēķinoties, noslepkavoja ap 40 000 igauņu tautas labāko dēlu, tomēr nespēja nomākt neatkarības alkas Baltijas tautās. Arī Latvijā te vienā, te otrā vietā gan lībieši, gan kurši un citi ķērās pie ieročiem. Tomēr vienotības trūkums neļāva gūt panākumus.
Lietuva- baltu apvienotāja
Karadarbībā pret vāciem tika ierauti arī lietuvieši. 1336. gada ziemā krustnešu pūļi aplenca Pilēnu pili Ņemunas. Margera vadītie lietuvieši ilgi un drosmīgi aizstāvējās. Kad ienaidnieks, nespēdams pili ieņemt, to aizdedzināja, varoņi aizgāja bojā liesmās, bet nelieca galvas iebrucēju priekšā.
1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis Aļgirds ar lielu karaspēku( tajā atradās arī zemgaļi, kas nepadevušies vāciem bija aizgājuši dzīvot uz Lietuvu) ieņēma Tērveti un Jelgavu, aizgāja līdz pat Valkai. Lietuva bija spēcīga valsts. Tā apvienoja ne tikai lietuviešus, bet arī daļu kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu, prūšu, sudāvu- jatvingu, kas bija nesamierināmi vācu pretinieki.
13.- 14. gs. Lietuva pievienoja vēl plašas baltkrievu zemes( senāk baltu apdzīvotas, kas pakāpeniski bija sajaukušies ar atnācējiem slāviem). Arī daudzas krievu un ukraiņu valstiņas bieži labprātīgi padevās lietuviešu varai, lai paglābtos no tatāru- mongoļu iebrucējiem( tatāri no 1237. gada postīja Krievzemi un uzkundzējās tai). Varenā apvienoto baltu valsts sekmīgi pretojās gan tatāru- mongoļu, gan vācu tīkojumiem.
1370. gadā valdnieka Aļgirda un viņa brāļa Ķeistuta vadītie lietuviešu karapulki iebruka Vācu ordeņa īpašumos Prūsijā( vācu pakļautās prūšu zemēs) un pie Rūdavas sakāva krustnešus. Ordeņa spēki ar to tika izšķiroši novājinātiem, bet nāvējošo triecienu tas saņēma tikai vēl pēc 40 gadiem.
Par Lietuvas sabiedroto cīņās pret spēcīgajiem ienaidniekiem kļuva Polija. 1385. gadā abas valstis noslēdza savienību- ūniju.
…
