Pasaule un, protams, arī Ventspils ir pārcietusi 2. pasaules karu. Šis karš, kā jau visi citi kari, ir sējis iznīcību un postu. Tomēr Ventspilī šis posts un zaudējumi nebija tik lieli kādi tie bija citās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā. Lai gan namu un ielu postījumi bija mazāki, cilvēkam šis karš nāca ar okupācijām, mobilizācijām, deportācijām un repatreācijām, tas viss uz cilvēkiem atstāja tādu pašu iespaidu kā sagrauti nami un izvagotas ielas.
Lielu iespaidu uz cilvēkiem atstāja ne tikai karš, ar visām savām šausmām, bet arī tas, ka šis karš sadalīja pasauli – labajos un ļaunajos, uzvarētājos un zaudētājos. Šis karš izveidoja tā saukto „dzelzs priekškaru”, kas sadalīja pasauli divās naidīgās daļās, šis priekškars krita tikai pirms 12 gadiem. Cilvēkiem smeldz arī tas, ka vēl joprojām par šo karu nākas maksāt. Piemēram, vācieši vēl šodien maksā kompensācijas represijā cietušajiem un tādu nav maz.
Cilvēki vēl joprojām cenšas meklēt radiniekus, kuri pazuduši pēc visām šīm okupācijām, mobilizācijām, repartriācijām (3., 4. pielikums).
Šis karš pasaulei neko nedeva, bet paņēma pārāk daudz. Tas daudz paņēma arī no Ventspils. Tāpēc arī rakstu šo darbu, lai uzzinātu pats un arī parādītu citiem, ko tad karš īsti ir paņēmis no Ventspils.
2. pasaules karš bija lielākais militārais konflikts cilvēces vēsturē. Tajā piedalījās 61 pasaules valstis (81% zemes lodes iedzīvotāju).
Karš risinājās visos okeānos un tas ir saudzējis tikai Amerikas un Austrālijas kontinentus. Karš ilga 6 gadus (1939 – 1945) un prasīja 65 – 67 miljonu cilvēku dzīvību, mobilizēti tika 110 miljoni, tātad vairāk kā ½ mobilizēto gāja bezjēdzīgā nāvē.
Par galvenajiem 2. pasaules kara cēloņiem uzskata:
1.smagie Versaļas miera līguma noteikumi un Rietumu lielvalstu piekoptā „nomierināšanas politika” attiecībā pret Vāciju 30. gadu otrajā pusē;
2.Vācijas, Itālijas un PSRS totalitāro režīmu, agresīvā ārpolitika, kas bija vērsta uz jaunu teritoriju sagrābšanu;
3.Rietumu lielvalstu un jauno Eiropas valstu nespēja izveidot stabilu kolektīvās drošības sistēmu Eiropā;
4.ASV piekoptā izolacionisma politika un nevēlēšanās iejaukties Eiropas notiekošajos procesos.
Savukārt Latvijā pirmie militārie konflikti notika 1940. gadā 17. jūnijā, kad padomju armijas daļas pārgāja Latvijas dienvidu un austrumu robežas, nesastopot nekādu pretestību. NKVD aģenti un vietējie komunisti nekavējoties sāka gatavot atbalsta demonstrācijas.
Bet Anglijas sūtnis Latvijā ziņojis, ka Latvijas armijā dažās stundās bijusi trauksmes gatavībā un pārgrupējušies karadarbībai.
Tā izskatījās Latvijas okupācija, bet patiesībā, teorētiski, Latvija un visa Baltija jau bija okupēta, jo 1938. gada 28. septembrī tika noslēgts Molotova – Rībentropa pakts, kas sadalīja interešu sfēras Austrumeiropā starp Padomju Savienību un Vāciju. Bet jau 1939. gadā visā Baltijā tika izveidotas Sarkanās armijas kara bāzes ar 25.000 vīru Igaunijā, 30.000 karavīru Latvijā un 20.000 vīru lielu armijas kontingentu Lietuvā. Latvijā dislocēto armijnieku skaits bija daudz lielāks nekā Latvijas armijā.…
