Lēmumu par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dibināšanu pieņēma starpvalstu
konferencē 1944. gadā Bretonvudā, ASV. Fonda darbības mērķi ir veicināt starptautisko
monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodrošināt
īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu
bilanci saistītas problēmas.
Pirms četrpadsmit gadiem, atgūstot neatkarību, Latvijai bija nepieciešama palīdzība, lai
radītu likumdošanu, attiecīgos instrumentus un praksi pārejai uz tirgus ekonomiku.
Starptautiskais Valūtas fonds viens no pirmajiem sāka tādu sniegt. Rīgā tika atvērta
pārstāvniecība, un fonds kļuva par būtisku padomnieku, palīdzot Latvijai atgriezties
starptautiskajā apritē. Vairāku gadu gaitā SVF Latvijai nodrošināja tehnisko palīdzību valsts
izdevumu politikas un to vadības jomā, nodokļu un muitas politikā un to vadībā, komercbanku
uzraudzībā, monetārās politikas un centrālās bankas darbības organizēšanas jomā, kā arī valsts
maksājumu bilances un statistikas jautājumos. Latvija izmantoja SVF aizdevumus.
Latvijā veiktās ekonomiskās reformas tika novērtētas kā ļoti veiksmīgas, tāpēc 2003.
gadā Latvija un SVF pārgāja uz tādām pašām attiecībām kā valstis ar stabilu ekonomiku. Ik
gadus ar Valūtas fondu notiek, tā sauktās IV panta konsultācijas par stāvokli ekonomikā.
Kvalitatīvi jauns ir tas, ka tagad attiecībās ar SVF Latvijai vairs nav nepieciešams uzņemties
konkrētas saistības, kā tiks īstenotas ekonomiskās reformas. Ekonomikas izaugsme ir
jānodrošina pašiem.
2004. gadā Latvija atmaksāja pēdējos fonda aizņēmumus un gada beigās SVF
pārstāvniecība tika slēgta.
Cik liela ir SVF dalībvalstu saime?
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā SVF kļuva patiešām globāla institūcija.
1992. gadā tam pievienojās arī tās valstis, kas izveidojās pēc PSRS sabrukuma. Līdz tam šajā
organizācijā bija iestājušās tikai atsevišķas uz sociālistisko saimniekošanas sistēmu orientētas
valstis, kā, piemēram, Ungārija un Rumānija. Interesanti, ka arī Šveice tikai 1992. gadā iestājās
SVF. Tās "atturības" iemesls gan bija Šveices pilsoņu pretestība vispār valsts līdzdalībai
starptautiskajās organizācijās. Patlaban SVF aptver 185 dalībvalstis. Fonda biedri nav,
piemēram, Eiropas pundurvalstiņas, kuras neīsteno savu monetāro politiku, vai Kuba un
Ziemeļkoreja, kas atturas no iesaistīšanās starptautiskajā sadarbībā.
Ko Latvijai dod dalība SVF?
Kopumā dalība SVF nozīmē gan to, ka Latvija ir daļa no starptautiskās finanšu sistēmas,
gan arī dod iespēju mūsu valstij veidot un ietekmēt SVF notiekošos procesus. Jāatzīmē, ka
fondā līdzdarbojas lielākā daļa pasaules valstu, ieskaitot industriāli attīstītās valstis, kas uzskata
šo dalību par nepieciešamu un lietderīgu. Katra SVF dalībvalsts var saņemt finansiālu atbalstu
maksājumu bilances grūtību gadījumos, nepieciešamo tehnisko palīdzību un līdzvērtīgi
piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar visu pasaules finanšu sistēmu. Latvijai ir iespēja
iesaistīties ikgadējās konsultācijās par ekonomikas attīstības procesiem pasaulē, kā arī ik gadus
saņemt neatkarīgu un objektīvu Latvijas ekonomiskās situācijas novērtējumu, ko ņem vērā gan
investori, gan arī citas organizācijas, piemēram, starptautiskās kredītreitingu aģentūras un
Eiropas Komisija.
…
