Ievads
Tēmu var raksturot kā ļoti aktuālu, jo Latvijai ir jāturpina integrēties attīstītajā Eiropas vidē. Nostiprinot un attīstot savus starptautiskos sakarus Latvija var iegūt lielāku respektu „vecajās” Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Mērķis ir iepazīties ar starptautisko sakaru būtību un Latvijas starpvalstu ekonomiskajām attiecībām ar citām valstīm, tā rezultātā izdarīt secinājumus un atklāt potenciālās attīstības iespējas.
Uzdevumi ir atklāt Latvijas plusus un mīnusus starpvalstu attiecībās, uzzināt ko nepieciešams izdarīt, lai Latvija sasniegtu augstāku līmeni. Uzzināt cik liela ir starptautisko ekonomisko sakaru nozīme, kas ir labākie mūsu sadarbības partneri. Salīdzināt attiecības valsts līmenī un privātajā sektorā.
Darba metodes literatūras analizēšana, statistikas datu apkopošana un salīdzināšana.
Ierobežojumi darba veikšanai nav, jo darbā ir apskatīts laika posms no Latvijas dibināšanas kad sāka veidoties Latvijas un citu valstu attiecības līdz pat mūsdienām.
Izmantotās avotu grupas ir grāmatas un interneta resursi.
1. Starptautisko sakaru būtība
1.1. Ekonomisko sakaru sastāvdaļas
Valstu savstarpējā ekonomisko attiecību sistēma sastāv no starptautiskās tirdzniecības, kapitāla eksporta un importa, starptautiskajām valūtas attiecībām, darbaspēka migrācijas un ekonomiskās integrācijas. [19.]
Starptautiskā tirdzniecība ir preču apmaiņa starp divām vai vairākām valstīm, vai, precīzāk, starp dažādu valstu uzņēmumiem. Galvenais iemesls, kādēļ pastāv starptautiskā tirdzniecība, ir suverēnu valstu pastāvēšana it visur pasaulē. [19.]
Kapitāla eksports ir kapitāla aizplūšana no valsts, kas notiek gan uzņēmumu, gan valsts naudas vai preču (to vidū patentu, licenču u. c.) veidā, lai gūtu peļņu, nostiprinātu savas ekonomiskās pozīcijas. Kapitāla eksportu veic divējādi: 1) kapitālieguldījumu veidā, ieguldot līdzekļus rūpniecības, transporta, banku u. c. uzņēmumos; 2) dažādu kredītu veidā. Kapitāla eksports ir svarīgs starptautisko sabiedrību veidošanās un pastāvēšanas nosacījums. [19.]
Kapitāla imports ir kapitāla ieplūšana valstī, ko veic citas valstis un uzņēmumi naudas vai preču (arī patentu, licenču u. c.) veidā, lai papildinātu nepietiekamos finanšu resursus, ieviestu modernu ārzemju tehniku un tehnoloģiju u. c. [19.]
…
