1.Īss ieskats 3 laikmetos Latvijā
Neolīts Latvijā.
Latvijā neolīts sākās ap 4.gt.p.m.ē. Arī te cilvēki iepazina lopkopību un zemkopību. Tomēr Latvijas klimats nebija piemērots jauno nodarbošanās veidu straujai attīstībai, turklāt Latvijā bija pietiekami daudz medījamo dzīvnieku-tāpēc arī neolītā Latvija iedzīvotāji galvenokārt pārtika no dabas bagātībām.
Viens no svarīgākajiem pārtikas veidiem bija zivis. Zivis senie cilvēki dūra ar žebērkļiem, medīja ar harpūnām, ķēra uz āķiem vai arī ievilināja dažādos sprostos.
Mežos cilvēki medīja cūkas un aļņus.
Neolīta laikmeta sākumā bija pieradināts tikai viens mājdzīvnieks- suns, kas palīdzēja medībās. Laikmeta beigās cilvēki sāka audzēt aitas, kazas, cūkas un liellopus.
Ēkas cēla no nelieliem baļķiem. Telpas vidū iekārtoja pavardu, kur varēja gatavot ēdienu un sildīties. Ja pārtikas krājumi izsīka, cilvēki pārcēlās uz citu dzīves vietu. Visam akmens laikmetam raksturīgas īslaicīgas apmetnes.
Bronzas laikmets Latvijā.
Viens no pirmajiem metāliem, kuru iepazina cilvēki, bija bronza-vara un alvas sakausējums. Latvijā bronza nonāca 2.g.t.p.m.ē.
Bronzu latvieši iemainīja no citām tautām, tāpēc tās bija maz. To izmantoja lai gatavotu rotas vai ieročus. Ikdienas darbarīkus vēl arvien gatavoja no akmens, koka un kaula.
Tā kā medījamo dzīvnieku kļuva arvien mazāk, pārtikā arvien biežāk izmantoja mājlopus. Lopi bija milzīga bagātība.
Ļoti bieži cilvēki no vienas apmetnes uzbruka otrai, lai aizdzītu ganāmpulku. Tāpēc radās nepieciešamība lopus aizsargāt. Apmetnes būvēja kalna galā vai stāvā upes krastā un ieskāva ar sētu vai valni. Tā Latvijā radās pirmās nocietinātās apmetnes.
Dzelzs laikmets Latvijā.
1.gt.p.m.ē. dzelzi iepazina arī Latvijā. Vēsturnieki uzskata ka dzelzs laikmets sākās ap 200.gadu.
Atšķirībā no bronzas dzelzi varēja iegūt uz vietas, kausējot purva rūdu. No dzelzs veidoja visus nozīmīgākos darbarīkus, tāpēc bija vajadzīgs mazāk darbaspēka. Palielinoties darba ražīgumam, cilvēku darba rezultāti uzlabojās- lai nodrošinātu visu dzīvei nepieciešamo, viņiem vairs nevajadzēja apvienoties tika lielos kolektīvos. Tādēļ zuda nepieciešamība visai ģimenes strādāt kopīgi. No ģints kopienām sāka izdalīties atsevišķas, tā sauktās lielās saimes, kuras sastāvēja no vairāku paaudžu asins radiniekiem.
…
