Latvijas būvgruntis, droši var uzskatīt par galvenajām un svarīgākajām Latvijas zemes dzīļu bagātībām. Biežāk sastopamās Latvijas būvgruntis – smilts un grants, māls un saldūdens kaļķieži ir ģeoloģiski visjaunākie (kvartāra) veidojumi un ieguļ samērā nelielā dziļumā. Pārējās tautsaimniecībā pieprasītās būvgruntis – ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smiltis un devona māls, kuru izcelsme saistās ar pirmskvartāra nogulumu slāņiem, atrodas lielākā dziļumā un to ieguve ir ierobežota. Šajā referātā apskatīsim tuvāk Latvijā izplatītākās būvgruntis – to izplatību, īpašības, ieguvi, izmantošanu tautsaimniecībā, un citus svarīgākos aspektus.
Tā kā lielāko daļu no šīm būvgruntīm var saukt par iežiem vispirms būtu jānoskaidro, kas tad īsti ir iezis. Ieži ir heterogēnās litosfēras sastāvdaļas, kas sastāv no viena vai vairākiem minerāliem (minerālu sugām). Iežus klasificē pēc to izcelsmes (ģenēzes), minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to uzbūves (veidojošo daļiņu tekstūras). Pēc izcelsmes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos.(1.) Magmatiskie ieži veidojas no magmas un iedalās divās galvenajās kategorijās: intruzīvie ieži, jeb plutoniskie ieži, dziļumieži un efuzīvie ieži, jeb vulkāniskie ieži. Intruzīvie ieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Efuzīvie (vulkāniskie) ieži veidojas tad, kad magma sasniedz Zemes virsmu kā lava. Intruzīvie ieži kristalizējas lēni, atdziestot gadu tūkstošiem un miljoniem ilgi, toties vulkāniskie ieži atdziest un sacietē dažu dienu vai nedēļu laikā. Nogulumieži veidojas, izgulsnējoties plastiskajiem nogulumiem, organiskajai vielai vai ķīmiskajiem izgulsnējumiem (evaporīti). Pēc izgulsnēšanās daļiņas sablīvējas un cementējas - šo procesu sauc par diaģenēzi. Nogulumieži veidojas uz Zemes virsmas vai tuvu tai. Metamorfie ieži veidojas tad, kad jebkurš iežu veids (tai skaitā arī agrāk izveidojies metamorfais iezis) nokļūst atšķirīgos temperatūras un spiediena apstākļos. Šī temperatūra un spiediens vienmēr ir augstāki nekā pie Zemes virsmas, un tiem jābūt pietiekami augstiem, lai pārvērstu iezī esošos minerālus citos minerālu tipos vai citās to pašu minerālu formās.…
