Nobeigums
Rakstot referātu par Latviju Pirmā pasaules kara laikā es, protams, guvu daudz, ļoti noderīgu informāciju. Tā kā pirms tam par Pirmo pasaules karu biju maz ko dzirdējusi, bija arī daudzi pārsteigumi, kā piemēram – latvieši bēga ne tādēļ, ka tie baidījās no pretiniekiem, bet gan spītības nolūkos – viņi vienkārši nevarēja paciest vāciešus savā tuvumā.
Pirmais pasaules karš par ļoti grūti pārbaudījumu izvērtās tieši Latvijai un latviešu tautai. Salīdzinot ar citām, tās zaudējumi jāvērtē kā relatīvi lielākie. 1920.gadā veiktā uzskaite liecināja, ka no 499 apsekotajiem Latvijas pagastiem karadarbība aptvērusi 283 jeb 56,74%, ierakumi izvagojuši 273 pagastu (54,7%) teritoriju. Pilnīgi nopostītas bija 86,7 tūkst. ēku (10,51%), visvairāk Jaunjelgavas, Rīgas, Ilūkstes, Bauskas un Jelgavas apriņķos. Ceturtdaļa pirmskara aramzemes tika pamesta neapstrādāta, apaugusi krūmiem vai pat kļuvusi par lauksaimniecībai nederīgu, šāviņu šķembu izārdītu. Ārkārtīgs posts bija piemeklējis lopkopību. Bija sagrauti tilti, bākas, radiostacijas u.tml., nogremdēts lielais vairums tirdzniecības kuģu, aizsprostotas ostas.
Tomēr vislielāko ļaunumu imperiālistiskais karš nodarīja latviešu tautas zaļoksnējiem dzīvības spēkiem. Daudzi tūkstoši kritušo palika Augustovas mežos, Rīgas rajonā, Galīcijā u.c., tāpat ne mazums tika ievainoti un sakropļoti no tiem 120-140 tūkstošiem, kuri atradās latviešu strēlnieku pulkos vai citās karaspēka daļās. Aptuveni 760 tūkstoši cilvēku, visvairāk kurzemnieku, devās bēgļu gaitās vai izbrauca līdzi savām evakuētajām rūpnīcām. Kara sekas netieši izjūtamas vēl pat mūsdienās – sagruvušas vai cietušas ēkas Rīgas vecpilsētā.
Pirmais pasaules karš un tā sagādātie grūtie pārbaudījumi, kā arī Lielās Oktobra revolūcijas pavērtās jaunās dzīves perspektīvas lika Latvijas darba tautai izdarīt atbilstošus secinājumus. Nekādi turpmākie vēstures samezglojumi nav spējuši to novirzīt no tolaik izvēlētā ceļa – kopā ar brāļu tautām celt jaunu sabiedrisko iekārtu, kam tuvas visas cilvēces milzīgā vairākuma kopīgās intereses, progress dažādās dzīves jomās, dārgs miers.
Manuprāt, katram Latvijas pilsonim būtu nepieciešams vairāk ievākt informāciju par Pirmo pasaules karu un kā tas skāris mūsu dzimteni. Lai arī latviešu strēlnieki cieta sakāves, visapbrīnojamākais bija tas, kā visi viņi bija vienoti, viņi cēlās un krita viens par otru, latviešu tauta atbalstīja strēlniekus. Un tieši lielā mīlestības pret savu dzimteni neļāva viņiem padoties. Dzimtene mums ir viena un mums tā ir jāsargā, lai arī kas notiktu.
…
