Latvija padomju stagnācijas periodā

Secinājumi
Darbu veicot mēs secinājām, ka Padomju stagnācijas periodā Latvijas industriālisms strauji pieauga, jo tika ievest darbaspēks no Krievijas, kas tūdaļ tika iemitināti jaunbūvētajos rajonos, kā Imanta, Zolitūde un citos bloku māju rajonos. Latvijā ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju bija augsts, tomēr salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, Latvijas ražošana bija neefektīva un ar tendenci pasliktināties. Taču arī no saražotās produkcijas Latvija guva minimālu labumu, jo ražojām kādam citam (Krievijai) nesaņemot pienācīgu atalgojumu par darbu ko tajā ieguldījām.
Padomju Savienības sabrukšanas iemesli bija rūpnīcu, kolhozu un citu iestāžu nespēja veikt produktīvu darbību, jo saimniecība bija slikti izplānota, ar piecu gadu plāniem. Katram uzņēmumam vajadzīgs savs atsevišķs plānojums un to darbiniekiem vajadzīga motivācija, bet PSRS laikā darbiniekiem nebija nekādas motivācijas darīt savu darbu labāk.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma, Latvijā nācās slēgt ļoti daudzas rūpnīcas, daļēji dēļ tā, ka Latvijai nebija pašai savi ražošanas resursi un tā nespēja nodrošināt rūpnīcas. Liela daļa resursu tika ievesti no citām Padomju Svainības teritorijā.
Padomju Savienība Latviju pameta ar piesārņotu dabu. Piemēram, lai uzceltu Rīgas Pļaviņu hidroelektrostaciju, tika appludinātas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, cilvēkiem bija jāatstāj paaudzēm iekoptās un mantotās vietas. Zem ūdens pazuda Staburags, kas bija vienos no Latvijas sakaistākajiem dabas brīnumiem. Gaiss un ūdens nemitīgi tika piesārņoti, nabadzīgāka kļuva arī augu un dzīvnieku valsts.
…