Es izvēlējs šo tematu, jo šis laiks man likās nozīmīgs laviešu tautai un zemei, kā arī es par šo laiku zināju gaužām maz, kas, manuprāt, Latvijas pisonim nav piedodams.
Šajā laikā (1918 – 1920) tika nodibināta Latvijas valsts, kaut arī mūsu teritorijā atradās divi ienaidnieki vācieši un lielnieki, kurus arī bija jāpadzen. Šīs cīņas tiek dēvētas par Brīvības cīņām, kurās gāja bojā daudz latviešu un pateicoties, kurām Latvija tapa brīva.
1918. gada 3. martā tika noslēgts Brestļovas miera līgums. Pēc šī miera līguma nosacījumiem, Vācija paturēja Kurzemi un Rīgu. Vidzemes jautājums palika neizšķirts (Tās iedzīvotājiem deva iespēju pašiem izlemt savu turpmāko likteni), bet Latgali atstāja Krievijai.
Pirmā pasaules kara posts Latvijā.
1918. gada sākumā kara posts Latvijā bija sasniedzis savu augstāko pakāpi. Plašos apgabalos bija nodedzinātas visas ēkas un izpostīta visa iedzīve. Liela iedzīvotāju daļa bija atstājusi dzimteni un gājusi svešumā bojā. Līdz karam ziedošā rūpniecība bija sagrauta. Tāpat apstājusies arī bija visa kultūras dzīve. Arī nākotnes izredzes latviešu tautai bija drūmas. Vāciešu panākumi kara laukā bija lieli, un likās, ka viņi paliks uzvarētāji. Tādā gadījumā ne tikai Kurzeme, bet arī Vidzeme paliktu vāciešu varā. Viņu nolūks bija pēc tam ar kolonizācijas palīdzību pārvērst tās par īstām vācu zemēm. Tā latviešu tautai nākotnē draudēja galīga bojā iešana. Stāvoklis pilnīgi mainījās 1918. gada vasarā un rudenī – sakarā ar franču, angļu un amerikāņu uzvarām Francijas frontē. Šīm uzvarām sekoja Vācijas sabrukums. Tā iestājās tādi ārēji apstākļi, kad kļuva iespējama Latvijas valsts izveidošana. …