Latvija Krievijas impērijas sastāvā

Zviedrijas ķēniņš pārnesot galveno kara darbību uz Poliju, Vidzemes apsardzībai bija atstājis tikai nelielu karaspēku. Kad pirmo reizi Krievijas karaspēka nodaļas pārstaigāja Vidzemi to izdevās atsist. Bet 1702. gada vasarā krievu karaspēka vadonim Šeremetjevam jau izdevās sakaut zviedrus pie Umuļmuižas. Vajādami bēgošo ienaidnieku krievi postīja visu, kas gadījās pa ceļam. Viņi nodedzināja Valku līdz ar daudzām muižām, aizdzina lopus un aizveda gūstā iedzīvotājus. Šai pašā gadā krievi nonāca arī pie alūksnes cietokšņa, ko apšaudīja un piespieda padoties. Visus Alūksnes iedzīvotājus saņēma gūstā un aizveda uz Krieviju. Pēc Aluksnes ieņemšanas krivu varā krita Valmiera, ko viņi šausmīgi izpostīja. Krievu sirotāji postīja arī Smilteni, Raunu, Trikātu, Gaujienu un citus apgabalus.
Nākošos gados krievu uzbrukumi atkārtojās. Viņi ieņēma visas Vidzemes un Igaunijas mazpilsētas, starp tām arī Tērbatu.
Kad Kārlis bija pabeidzis karu ar poļiem, varēja sagaidīt viņa uzbrukumu Krievijai. Tāpēc krievi izpostīja visu Vidzemi, lai zviedru kara pulkiem Vidzemē būt jācīnas ne tikai ar ienaidnieku, bet arī ar pārtikas trūkumu.
Visi šie posta darbi no kara viedokļa raugoties izrādījās par pilnīgi veltīgiem.
Kārlis nenāca uz Vidzemi, bet devās uz Ukrainu, cerēdams ka kazaki sacelsies pret krieviem un sabiedrosies ar Zviedriem. Bet kazaku sacelšanās nenotika. Atrazdamies tik tālu no Zviedrijas kara pulki cieta arī pārtikas un munīcijas trūkuma. Izšķirošā kauja ar krieviem notika 1709. gadā pie Poltavas.…