Šajās dienās mainās sabiedrības struktūra. Muižniecība zaudē Savu lomu. Zemnieki atrodas smaga stāvoklī. Tiem nav nekādas tiesības kaut arī sastāda 95% no iedzīvotājiem. Zemnieki atrodas bez zemes. Klaušas. Tā rezultātā notika zemnieku nemieri, taču bez rezultātiem.
Latviešu tauta tiek noniecināta – tos neuzskata par līdztiesīgiem cilvēkiem.
Notiek latviešu pārvācošana. Latvietis nevarēja ieņemt augsti stāvošu amatu. Līdz ar to daudzi latvieši slēpj un kaunas no savas tautības.
Hernhūtieši veicina latviešu izglītības un kultūras attīstību.
1850. gados parādās jaunlatviešu kustība, kuras mērķis ir panākt neatkarību. Šī kustība radās pateicoties jaunajai paaudzei, kura ieguva izglītību, taču sākuma to vēl nevar saukt par sabiedrisku kustību, jo tā vēl nebija saorganizējusies.
Pastāvēja 2 inteliģences centri: 1- Kr. Valdemāra izveidotais pulciņš Tērbatas universitātē; 2 – 17 cilvēku grupa J. Caunīša vadībā Rīgā. Ar laiku iniciatīvu pārņēma Rīgas jaunieši.
Pirmais jaunlatviešu laikraksts – “Pēterburgas avīze” 1862. gadā. To izdeva Kr. Valdemārs, J. Alunāns, Kr. Barons, J. Zvaigznīta, K. Biezbārdis u.c. šis žurnāls bija svarīga saikne starp jaunlatviešu kustības vadītājiem un tautu. …