Latvijas būvgruntis , var uzskatīt par galvenajām Latvijas zemes dzīļu bagātībām.
Biežāk sastopamās Latvijas būvgruntis – smilts un grants, māls un saldūdens kaļķieži ir ģeoloģiski visjaunākie (kvartāra) veidojumi un ieguļ samērā nelielā dziļumā. Pārējās tautsaimniecībā pieprasītās būvgruntis – ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smiltis un devona māls, kuru izcelsme saistās ar pirmskvartāra nogilumu slāņiem, atrodas lielākā dziļumā un to ieguve ir ierobežota.
Šajā referātā apskatīsim tuvāk Latvijā izplatītākās būvgruntis – to izplatību,īpašības, ieguvi, izmantošanu tautsaimniecībā, attīstības tendences un citus aspektus.
Ģipšakmens
Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, jo Eiropā tā izplatība ir ierobežota, un to samērā plaši izmanto kā būvmateriālu ražošanas izejvielu. Ģipšakmens ir nogulumiezis, kura galvenā sastāvdaļa ir minerāls ģipsis – kalcija sulfāta dihidrāts (CaSO*2HO). Tīrs ģipsis ir mīksts un satur 32.56 % CaO, 46.51 % SO, un 20.93 % H2O. Ģipšakmenī kā dabīgs piemaisījums parasti sastopams māls un dolomīts. Tīrs ģipšakmens ir bezkrāsains vai arī balts, bet piemaisījumi tam piešķir dažādu nokrāsu. Zemākas kvalitātes ģipšakmeni izmanto cementa ražošanai, augstākas – dažādiem ģipsi saturošiem būvizstrādājumiem, bet tīru selenītu – medicīnas ģipša iegūšanai.
Ģipšakmens slāņos ģipsis sastopams trijos veidos:
1.Šķiedru ģipsis (selenīts), kas sastāv no smalkām paralēlām šķiedrām ar zīdam līdzīgu spīdumu, visbiežāk balts, bet var būt arī dzeltenīgā vai iesārtā nokrāsā, ko piedod dzelzs savienojumi. Tas ir iezis ar visaugstāko (99.7%) CaSO*2HO saturu un parasti sastopams neliela (2-20 cm) biezuma slāņos.
2.Špata ģipsis sastāv no ģipša kristāliem, kas parasti grupējas rozetēs, bieži vien brūnā vai tumši pelēkā krāsā.
3.Kārtaino ģipsi veido špata ģipsis, kas cauraust ar sīkām šķiedru ģipša kārtiņām. Visbiežāk atradnēs sastopams brūnganpelēks kārtainais ģipšakmens, kas ir dolomīta, ģipšakmens un māla kārtiņu slāņmija, kurā parasti sastopamas balta vai sārta šķiedru ģipša dzīsliņas.
Latvijas teritorijā galvenais ģipšakmens izplatības apvidus ir valsts centrālā daļa, kur ģipšakmens slāņi ieguļ samērā tuvu zemes virsmai, kā tas ir Rīgas rajonā Sauriešos, Salaspils, Allažu un Baldones apkārtnē, kā arī vairākus kilometrus platā joslā Skaistkalnes un Bārbeles apkārtnē līdz Lietuvas robežai, aiz kuras izplatības josla turpinās. Atsevišķi ģipšakmeni saturoši iežu slāņi konstatēti arī Ziemeļvidzemē – Palsmanes un Virrešu apkārtnē, Zemgalē pie Kalnciema, Kurzemē pie Smārdes u.c.…