Latvijā īstenotās fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti. Valdība ir apņēmusies nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniegtu 3% no IKP, bet vidēja termiņa periodā – bezdeficīta budžetu.
Kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu1, valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts Latvijā ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP.
2002. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija zemāks par plānoto, tas ir, 130,5 milj. latu jeb 2,5% no IKP. Saeima 2003. gadam valsts budžetu (pēc grozījumiem attiecīgajā likumā 2003. gada jūnijā) ir apstiprinājusi ar deficītu 176,4 milj. latu jeb 2,94% apmērā no IKP. Deficīta pieaugums 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir saistīts ar nepieciešamību finansēt no valsts budžeta jau uzsāktās reformas (integrācija NATO un ES u.c.), kā arī jaunus pasākumus, lai īstenotu valdības prioritātes. 2003. gada provizoriskie rezultāti rāda, ka budžetā bija fiskālais deficīts – 103,1 milj. latu.
Saeima ir pieņēmusi 2004. gada valsts budžetu ar 137,2 milj. latu lielu deficītu jeb 2% apmērā no IKP.
Veidojot 2004. gada budžetu, tika pārskatīta virkne valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī turpināts darbs, lai nodrošinātu pāreju uz vidēja termiņa budžeta plānošanu sasaistē ar politikas plānošanas sistēmas izveidi. Gandrīz visi valsts speciālie budžeti ir reorganizēti un iekļauti valsts pamatbudžetā, izņemot lielāko speciālo budžetu – valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā nodrošinās šo tēriņu plānošanu atbilstoši valdības prioritātēm un lielāku caurskatāmību2.
2004. gada valsts budžeta prioritātes ir Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO, un īpaša uzmanība veltīta arī sociāli atbildīgas politikas īstenošanai, lai uzlabotu visu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
2004. gada valsts budžetā ir rezervēti līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei – ES fondu līdzfinansējumam un administratīvās kapacitātes stiprināšanai ir plānoti 50 milj. latu. Otrai prioritātei – integrācijai NATO – 2004. gadā plānots atvēlēt 2% no IKP.
Īstenojot sociāli atbildīgu politiku, 2004. gada budžetā ievērojams līdzekļu pieaugums paredzēts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. No 2004. gada 1. janvāra tiks palielināta minimālā alga no pašreizējiem 70 latiem mēnesī uz 80 latiem mēnesī. Tāpat tiek paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti un minimālo pensiju apjoms.
Papildu līdzekļi paredzēti jau 2003. gada laikā veiktajai algu, kā arī pabalstu palielināšanas nodrošināšanai mediķiem, pedagogiem, policistiem, prokuroriem, tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.
Uzlabojot nodokļu iekasēšanas darbu, palielinot budžeta izdevumu caurskatāmību un nodrošinot budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, kā arī plānojot līdzekļus ES fondu līdzekļu apguvei un piešķirot ievērojamus papildu līdzekļus sociālajai jomai, valdība ar 2004. gada budžetu ir skaidri definējusi savu fiskālās politikas pozīciju.
Viens no fiskālās politikas mērķiem Latvijā ir nodrošināt skaidru, saprotamu un prognozējamu nodokļu politiku un panākt tās atbilstību starptautiskām saistībām, tai skaitā Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses.…
