Demokrātijas nostiprināšana valstī
Galvenā problēma, ar kuru Latvija sastapās savā virzībā uz pilsonisku un demokrātisku sabiedrību, bija un ir lielais nepilsoņu skaits valstī. 1997. gadā Latvijā dzīvoja 27,66 procenti nepilsoņu, un tajā laikā spēkā esošā likumdošana zināmā mērā ierobežoja nepilsoņu iespējas naturalizēties. Kaut arī process bija likumīgs un balstījās uz demokrātiski pieņemtiem likumiem, pati problēma netika atrisināta. Tas varētu būt drauds iekšējai drošībai, stabilitātei un demokrātijai nākotnē. Tāpēc 1998. gada 22. jūnijā Latvijas Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā par pilsonību", kas paredzēja kvotu principa atcelšanu un pavēra daudz plašākas iespējas naturalizēties tiem nepilsoņiem, kas atbilda visām pārējām naturalizācijas prasībām. Galvenās no tām ir latviešu valodas prasme, vēstures un mūsu valsts pamatlikuma zināšanas. 1998. gada rudenī šie grozījumi likumdošanā tika atbalstīti arī visu pilsoņu referendumā un ir likumīgi stājušies spēkā. Līdz ar to lielā nepilsoņu skaita problēmas ir iespējams risināt demokrātiski un labvēlīgi. Iespēju naturalizēties tagad izmanto arvien vairāk nepilsoņu. Pieteikumu skaits Latvijas pilsonības iegūšanai jūtami palielinās.
Lai nostiprinātu demokrātiju, ir izstrādāta Latviešu valodas apguves programma, valodas lietojuma paplašināšana un nostiprināšana ir visas sabiedrības svarīgākais integrējošais faktors. Ar "Latviešu valodas atbalsta valsts programmas" darbības sākumu Latvijā izvērsts plašs un vispusīgs darbs latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanā, tās apguves veicināšanā skolās, plaša lietojuma nodrošināšanā sabiedrībā.
…