Eiropas Savienība ir brīvprātīga Eiropas valstu apvienība dažādu jautājumu risināšanai. Savienība radās kā saimnieciska organizācija, taču šodien sadarbības veidi aptver gan drošību, gan dabas aizsardzību, kultūru, izglītību utt. ES mērķis ir garantēt mieru un stabilitāti, paplašināt Eiropas ekonomisko un sociālo labklājību, garantēt iekšējo drošību un palielināt Eiropas starptautisko ietekmi. Šajā darbā Jūs apskatīsiet kā ES nodrošina šo labklājību un drošību, kādas institūcijas un organizācijas garantē to, uz kādam likumiem ir balstīta ES darbība, kādiem dokumentiem un sīkās par ES konstitūciju.
2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Šajā darbā apskatīsim arī Latvijas ekonomikas attīstības iespējas, iestājoties Eiropas Savienībā. Vai, varbūt, tas ir kļūda un labāk būtu neiesaistīties? SIA “Konsort” pētījumā ir teikts, ka Latvijas ekonomika varētu attīstīties Eiropas Savienībās sastāvā un ārpus tās. Bet masu saziņas līdzekļos izskan vienpusējs, turklāt vāji argumentēts secinājums, kā vienīgi ES sastāvā. Cik tas ir patiesi iztirzāsim šajā darbā. Taču darbā Jūs atradīsiet vairākus faktus, no kuriem šis secinājums neizriet.
Darbā tiks risināta ekonomiskās suverenitātes zaudēšanas problēma, darba vietu nodrošināšanas problēma.
Lai secināt cik izdevīgi (vai neizdevīgi) Latvijai būt par dalībvalsti, apskatīsim ES finansējumu.
Ko Latvija ieguva un ko zaudēja kā ES dalībniece?
Pastāv uzskats, ka Latvijas iestāšana ES bija milzīga kļūda un ka Latvijai bija iespēja attīstīties patstāvīgi. Kas šo valsti gaida no “pesimistiskā skatiena”?
Sāksim ar to, ka SIA “Konsorts” materiālā minēts, ka Latvijas lielais IKP pieaugums pēdējos gados ir “strauja ekonomiskā attīstība”, taču kļūdaini runāt par attīstību. Notiek tikai atdzimšana. Un nav pamata secināt, ka turpmākos gados būs stabils IKP pieaugums, jo ES valstu pēdējo 19 gadu pieredze parāda, ka IKP ir nevis audzis, bet pat krities Zviedrijā, Itālijā, Spānijā un Somijā1.
Vajag arī konstatēt, ka Latvijai ar atpalikušo ražošanas bāzi, negatīvu ārējo tirdzniecību, pārpludināto ārvalstu patēriņa klāstu, nav ātras attīstības perspektīvas vismaz tuvākos gados2. To raksturo arī britu pētniecības grupas pētījums, kurš ziņo, ka Latvija ES līmeni var sasniegt tikai pēc 58 gadiem. …
