Līdz astoņdesmitajiem gadiem Latvijā darbojās vairākas organizētas opizīcijas grupas, kuras VDK neizdevās atklāt, piemēram, Latvijas Neatkarības kustība, Kristīgi Demokrātiskā savienība, Demokrātiskās Jaunatnes apvienība. Sabiedrībā aktīvi Latvijas un latviskuma aizstāvji bija Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA, dibināta 1955.gadā) pārstāvji, kuri, pielietojot dažādas metodes, aizstāvēja latviešu tiesības. Viena no metodēm, bija atklāta vēstule PSKP 25.kongresam, kur tika prasīts pilnīgi realizēt Helsinku nolīgumu (parakstīts 1975.gadā), kas nozīmē izbeigt dzīves pārsātināšanu ar ideoloģiju, daudzkandidātu vēlēšanas, vairāk demokrātijas, pilsoniskās brīvības. PBLA arī regulāri atspoguļoja pasaules mēdijos, pārsvarā radio, Latvijā notiekošo, neskatoties uz to, ka informācijas aizplūde tika regulāri traucēta. Šādas PBLA darbības padarīja sarežģītāku disidentu apkarošanu. Tika ierobežotas arī dažādas kustības, virzieni, masu kultūras izpausmes- rokmūzika, diskotēkas, ekoloģiskā kustība. To centās pakļaut komjaunatnes vai citu varas struktūru patronāžai. Tika apkaroti visi virzieni, kuri nebija akceptēti vai kuru pārstāvji nevēlējās sadarboties, piemēram, Rīgā 1970. gadā tika arestēti apmēram 600 hipiju par ierašanos uz grupas Natural Product koncertu.1968.gadā notikusī Varšavas līguma valstu interference Čehoslovākijā lielā mērā iespaidoja arī Latviju. Tika nolemts daļu karaspēka ieviest Čehoslovākijā, kas izraisīja vērā ņemamu protesta vilni, kuru pastiprināja valstī pastāvošā vērienīgā disidentu vajāšana, kas galu galā izvērtās par atentātu vērstu pret Brežņevu. Tas uzskatāms par vienīgo pret Brežņevu vērsto tādas pakāpes protestu, kas notika 1969.gada 22.janvārī.
Nemierus izraisīja arī PSRS kara uzsākšana Afganistānā 1979.gada 25.decembrī, pamatojoties uz PSRS – Afganistānas 1978. gadā parakstīto līgumu, Padomju Savienība sāka ievest savu karaspēku 3 galvenajos virzienos: Kuška-Šindad-Kandahara, Termez-Kundz-Kabula un Horog-Faizabada. Kubas, Kandaharas un Bahramas lidostās tika izsēdināts desants. Oficiālā versija padomju karaspēka ieciešanai bija ārzemju karaspēka iebrukuma draudu novēršana, bet ātri vien padomju karaspēks tika iesaistīts afgāņu pilsoņu karā, un kļuva par aktīvu tā dalībnieku. Karš turpinājās visu Brežņeva valdīšanas laiku. No Latvijas PSR Afganistānas karā piedalījās 3640 karavīru.
…