Latvijas brīvvalsts veidošanās līdz 1922. gadam
Latvijas valsts pirmie pusotra gadi pagāja nepārtrauktās cīņās ar Latvijas pretiniekiem gan austrumos, gan rietumos. Iesākās viens no juceklīgākajiem laikiem Latvijas vēsturē. Atlikušais vācu karaspēks Latvijā bija dezorganizēts un nespēja aizkavēt, kā to bija noteicis pamiera līgums starp Vāciju un Antantes valstīm, lielinieku ienākšanu Latvijā. Padomju Krievijai anulējot Brestas miera līgumu, 1918. g. decembra sākumā lielinieki sasniedza Latviju, un jau 1919.g. janvārī ieņēma Rīgu. Valsti sāka pārvaldīt P.Stučkas valdība, bet Ulmaņa pagaidu valdība bija spiesta darboties Liepājā. 1918.g. 30.dec. no darbības Tautas padomē atteicās sociāldemokrāti. Savukārt, Kurzemē aktivizējās provāciski noskaņotie spēki, notika valsts apvērsums Liepājā, tika iecelta marionešu valdība ar mācītāju A.Niedru priekšgalā un 22. maijā ieņemta Rīga.
Šajā sarežģītajā situācijā Ulmaņa pagaidu valdība turpināja rīkoties, organizējot karaspēku un cīņas valsts aizstāvībai un atbrīvošanai. Vēsturē tās pazīstamas kā brīvības cīņas, no kurām kā zīmīgākās izceļamas latviešu-igauņu karaspēku kaujas pie Cēsīm 1919. g. jūnija beigās, kuru rezultātā Vācu karaspēks bija spiests atkāpties, Niedras valdība 8.jūl. krita, un Ulamaņa valdībai beidzot radās iespēja atgriezties Rīgā. Otra nozīmīgākā brīvības cīņu epizode ir saistīta ar kaujām pret Bermonta-Golca dibināto karaspēku, kas 8. oktobrī atklāti uzbruka Latvijai un sekmīgi nonāca līdz Rīgai. 11.nov. brīvības cīņu dalībnieki bermontiešus no Rīgas labā krasta piespieda bēgt, un Rīga bija atbrīvota.
Kad Latvijas teritorija bija brīva - 1920. g. aprīlī notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Visvairāk vietu ieguva sociāldemokrāti. Jaunievēlētā Satversmes sapulce par savu priekšsēdētāju ievēlēja J.Čaksti. Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt Valsts Satversmi. Sanākot Satversmes sapulcei, Ulmaņa Pagaidu valdība nolika savas pilnvaras. Taču arī pirmo konstitucionālo ministru kabinetu sastādīja K.Ulmanis. Liela vērība šajā laikā tika piegriezta attiecību nokārtošanai ar citām valstīm, tika slēgti miera līgumi un nospraustas robežas ar kaimiņiem. Lieli nopelni šajā jomā bija ārlietu ministram Z.Meierovicam.
…
