19. gs. Latvija, kā valsts nepastāvēja, tās teritorija, šai laika posmā bija Krievijas impērijas sastāvā, kas Latvijas teritoriju bija sadalījusi trīs guberņās – Kurzemes, kurā ietilpa Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Vidzemes, kuras sastāvā bija Vidzeme, tai skaitā Rīga, kā arī daļa Dienvidigaunijas, kā arī Vitebskas guberņa, kuras sastāvā bija tagadējā Latgale.
Kurzemes guberņa tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas. Napoleona Krievijas karagājiena rezultātā uz neilgu laiku 1812. gadā tika atjaunota Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste Polijas un Francijas protektorātā. Kurzemes guberņu 1915. gada vasarā okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks, tomēr faktiski tā beidza pastāvēt 1918. gada 3. martā, kad Krievija parakstīja Brestļitovskas miera līgumu, tādejādi atsakoties no tiesībām uz šo teritoriju.
Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads un Igaunijas dienvidi. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments - Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Vidzemes guberņa pastāvēja no 1796. gada līdz pat 1918. gadam.
Vitebskas guberņa, jeb tagadējā Latgales teritorija, 1772. gadā nonāca Krievijas impērijas rokās, kā rezultātā tika izveidota Vitebskas guberņa. Šai teritorijai nonākot krievu rokās, krievu muižniekiem tika piešķirtas dažādas privilēģijas attiecībā uz zemniekiem, tai pat laikā faktiskā vara pār zemniekiem joprojām palika poļu, kā arī pārpoļoto vācu un leišu muižnieku rokās. Vitebskas guberņa beidza pastāvēt 1918, gadā.…
