Latvija 19.gadsimtā

1812. gadā notika Francijas imperatora Napoleona neveiksmīgais karagājiens pret Krieviju. Lai gan Napoleona lielā armija devās uz Maskavu, neskarot Latvijas teritoriju, tomēr mūsu zemi šis karš ietekmēja vistiešāk, visvairāk - Zemgali. Krievijas armijas virspavēlniecība domāja, ka Napoleons dosies uz toreizējo galvaspilsētu Pēterburgu, tāpēc galvenos spēkus izvietoja Lietuvā. Tur dislocētajā Barklaja de Tolli vadītajā 1. Rietumu armijā bija 130 000 kareivju, 2. un 3. Rietumu armijās kopā bija tikai 75 000 vīru. Protams, 1. Rietumu armija uz Lietuvu devās caur Zemgali. Tādēļ tika paaugstinātas nodevas un ieviestas kara klaušas, pēc cara Aleksandra I pavēles nācās artilērijas vajadzībām nodot zirgus. Vēl no Kurzemes guberņas karaspēka vajadzībām tika nodotas 800 govis un 10 000 vedru degvīna (~ 113 000 litru). Pēc toreizējām cenām visa iepriekš uzskaitītās pārtikas vērtība bija aptuveni miljons rubļu. Tolaik tā bija milzīga nauda.
Muižnieki prasa kompensēt zaudējumus Karam tuvojoties, Zemgales ceļos parādījās bēgļi no Lietuvas. Tie bija muižnieki un bagātie pilsētnieki, kas centās nokļūt Rīgā vai arī devās vēl tālāk. Tas izraisīja ķēdes reakciju. Arī Kurzemes guberņas turīgie iedzīvotāji meklēja drošāku patvērumu. 1812. gada 12. jūnijā Napoleonam pakļautais maršala Makdonalda korpuss pārcēlās pār Nemunu un iesoļoja Lietuvā. …