Latvieša raksturojums un portretējums G. Merķeļa darbā „Latvieši”
Garlībs Merķelis darbā „Latvieši” plaši apraksta latviešu īpašības un rakstura attīstības virzības un iemeslus.
Latviešu raksturu visvairāk ietekmējis vāciešu iebrukums Latvijā, kas licis latvietim pārmainīties līdz nepazīšanai.
Agrāk latvieši esot bijusi kareivīga un drosmīga tauta, kas mācējusi pastāvēt par savām tiesībā, bet, kad šīs īpašības tika apspiestas, latvietis „mierīgi nes savas važas, ir truls kā lauva, kas jau gadiem krātiņā vadāts apkārt dīkdienīgiem zēniem par izpriecu”. Šī nospiestība un atstumtība viņam neļāva atmosties un ļāva sajust tikai tik, „cik vajag, lai sajustu savu postu un zaudētu visu drosmi darboties un tiekties uz augšu”.
Latvieši arī nav atvērti un laipni pret visu sabiedrību (kaut gan ja labi padomā, tad tādi mēs neesam arī tagad), ko viņi „tūkstoš dažādos veidos izrāda pret saviem apspiedējiem” izmantojot vārdu „vācieši” vai „vācisks”, lai nicīgi apzīmētu dažādas situācijas vai cilvēku īpašības ikdienas dzīvē. Zemniekus Vidzemē visspilgtāk raksturo „verdziskas bailes un neuzticība” cilvēkiem, ko viņos ieaudzinājusi mūžīga baiļu sajūta no sava apspiedēja.
Zemnieki savas pēdas mēdza slīcināt alkoholā, ko Merķelis atdzīst „par otru vispārējo Latvijas tautas pazīmi”, bet viņš arī piebilsts, ka šādu ceļu latvietis neizvēlas prieka, bet gan izmisuma dēļ.…