Lai noskaidrotu latviešu valodas būtiskākās problēmas, referāta autore izpētīja Melitas Stengrevicas rakstu ‘’Latviešu valodas aktuālās problēmas’’. Autore raksta par valodas nozīmīgumu valstiskā un nacionālā ziņā, uzsverot latviešu valodas problēmas, ar ko nākas saskarties gan sabiedrībā, gan katra indivīda dzīvē, piemēram, cittautu valodu ‘’ienākšanu’’ ikdienas sarunvalodā. Kā piemēru raksta autore minēja krievu valodu, ko ir iespējams dzirdēt ne tikai atsevišķiem cilvēkiem uz ielas sarunājoties, bet arī veikalos, televīzijā un tramvajos, kur klientu apkalpošanai būtu jābūt latviešu valodā. Tomēr autore uzsver, ka tikai retais latvietis to uztver kā problēmu, jo krievu valoda ir pārzināma daudziem iedzīvotājiem un tiem nav aizspriedumu, ja apkalpošana notiek krievu valodā, nemaz neiedomājoties, ka tādā veidā varētu tikt apdraudēta latviešu valoda.1
Kā citu problēmu autore min valodas aizguvumu pielietošanu. Arvien vairāk valodā ienāk dažādi svešvārdi, kurus sabiedrībā izmanto, aizstājot ‘’klasiskos’’ latviešu vārdus, kā piemēru autore min vārdu ‘’projekts’’, ko varētu aizstāt ar ‘’iecere’’ vai ‘’plāns’’. Īpašu uzmanību pievērš anglismiem (no angļu valodas pārņemti vārdi, kurus pielieto ikdienas sarunvalodā), kuri ienāk ne tikai jaunu vārdu, bet arī alfabēta burtu formā, kā piemērs tiek minēts ‘’x’’.
Ne tikai valodas aizguvumi ir tas faktors, kam autore pievērš pastiprinātu uzmanību, cita joma ir vārdu galotnes, respektīvi, vārdiem galotnes tiek noņemtas vai netiek lietotas, kā piemērs tiek minēts žurnāla nosaukums ‘’Lilit’’ vai sieviešu personvārdu rakstība, kad galotnes ‘’a’’ vai ‘’e’’ tiek aizstātas ar ‘’t’’, kas ir kļuvis jau kā modes jautājums, aizmirstot par latviešu pareizrakstību un vārdu locījumu īpatnībām. Vēl kāda problēma ietver darbības vārdu atgriezeniskās formas nepareiza pielietošana, piemēram, teikums ‘’lai no rīta ar meitenēm vēl labāk satiekas’’, vai arī šaurā burta ‘’e’’ vietā tiek izmantots platais.
Kā visbūtiskāko problēmu Melita Stengrevica uzskata stilistisko nepareizību mutvārdu un rakstu valodā, kas visvairāk skar un pēdējā laikā ir pamanāms tieši masu medijos. Arī ģermāniskie barbarismi ieņem būtisku vietu latviešu valodā, kas jau ‘’iesējuši saknes’’ ikdienas sarunvalodā, tomēr autore uzsver, ka ‘’(..) latviešu valodas stilistiskā sistēma tomēr ir dzīva. Tā, protams, attīstās, transformējas, plūst un mainās, dažbrīd valodas praksē parādoties no valodas kultūras viedokļa arī pa kādai apšaubāmas kvalitātes iezīmei.’’…
