Ievads
Autori novēroja, ka Latvijā aizvien plašāk tiek izmantotas dažādas datorprogrammas, taču lielākā daļa no tām ir angļu vai krievu valodā, tādēļ aizvien vairāk programmu tiek latviskotas. Bieži vien cilvēkiem datortermini šajās programmās ir grūti saprotami, jo daudziem vārdiem nav asociāciju ar darbībām, ko vēlas veikt programmas lietotājs un uzdevumiem, kas datorlietotājam jāveic. Vislielākās grūtības ir cilvēkiem, kuri savas prasmes darbā ar datorprogrammām ir apguvuši, izmantojot angliskās versijas, bet darbā vai citur nākas sastapties ar latviskotajām. Terminu neatbilstība to nozīmei rada problēmas arī skolēniem, kuri apgūst latviskotās programmas.
Autori izvēlējās rakstīt zinātniski pētniecisko darbu par latviešu datorterminoloģijas problēmām, jo viņiem ir daudz nācies saskarties ar latviskotām datorprogrammām un cilvēkiem, kuriem ir dažādi viedokļi par latviešu datorterminiem. Šī tēma likās aktuāla un mūsdienīga. Autori vēlējās veikt aptaujas un uzzināt sabiedrības viedokli.
Autoru darba mērķis bija izpētīt latviskos datorterminus un uzzināt to pielietojuma problēmas, kuras rada neveiksmīgi jaunvārdi vai nekorekts tulkojums no angļu valodas.
Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze: lai gan jaunākie latviešu datortermini atbilst latviešu valodas sistēmai, daudziem datoru lietotājiem tie šķiet nelabskanīgi un grūti apgūstami.
Autori darba gaitā:
1) izpētīja datorterminu veidošanas pamatprincipus, datorterminoloģijas izstrādes principu sistēmu;
2) dažādu paaudžu cilvēku attieksmi pret jaunajiem datorterminiem;
3) studēja atbilstošo literatūru;
4) meklēja informāciju internetā;
5) veica aptaujas;
6) intervēja ar informātikas tehnoloģijām saistītus cilvēkus.
Darba autori sava darba teorētiskās daļas izstrādē izmantoja dažādu kompetentu un pazīstamu autoru publikācijas internetā (J. Borzovs, V. Skujiņa). Noderēja arī grāmatas par informātiku (piemēram, K. Veisa ”Lietišķā informātika vidusskolai”).
…
