Stilistikas sākotne meklējama antīkajā pasaulē, bet kā patstāvīga zinātnes nozare tā vēl nav atradusi savu vietu citu zinātņu sistēmā, nav izveidojušies vienoti uzskati par stilistikas objektu, saturu un uzdevumiem.
Pats termins stilistika, domājams, aizgūts tieši vai ar vācu vai krievu valodas starpniecību no franču valodas vārda stylistique, kura pamatā, savukārt, šķiet ir latīņu valodas vārds stilus, kas apzīmējis irbuli. Tā viens gals bijis noasināts rakstīšanai, bet otrs plakans, lai ar to uz vaskotām koka plāksnītēm rakstīto varētu izlīdzināt, izlabot un rakstīt no jauna. Toreiz mēdza teikt: „Semper stilum vertere” (arvien griez irbulim otru galu), tas nozīmēja – rūpīgi labo rakstīto.
Tā jau Tacita laikā (55.-120. g. m. ē.) vārdam stilus radās metonīmiska nozīme – rakstības veids, runas veids, maniere. Vārdam stils ir gara vēsture un vairākas nozīmes.
Šajā referātā tuvāk aplūkošu tādu latviešu valodas stilu, kā sarunvalodas stilu ar tā dalījumiem – literārā sarunvaloda un vienkāršruna. Mūsdienās tas ir svarīgs un izplatīts jautājums – Kā mēs runājam? …