Pie īsās folkloras jeb brahiloģismiem pieder dažādu folkloras žanru darbi, kuru kopīgā iezīme ir neliels apjoms. Īso folkloru veido sakāmvārdi, parunas, mīklas, ticējumi, dažādi skaitāmpantiņ u.c..
Folkloristikā tradicionāli visbiežāk par brahiloģismiem uzskata – sakāmvārdus, parunas, mīklas.
Folkloristikā lieto arī jēdzienu ‘parēmija’ (no grieķu valodas – paraimia ), Latviešu folkloriste E.Kokare šo jēdzienu attiecina uz sakāmvārdiem, parunām u.c.
Jēdzienu ‘sakāmvārds’ ir grūti definēt, jo sakāmvārdi ir dažādi pēc izcelsmes, tēlainības, kompozīcijas un sintakses. Latviešu folkloristikā sakāmvārdu un parunu pētnieces E.Kokares definīcija ir:
Sakāmvārds ir īss teiciens, kam pamatā ir liela pieredze
“Sakāmvārdiem raksturīgs [..] vispārināts, bieži vien filozofisks spriedums, kas veidojies uz dzīves novērojumu pamata, mākslinieciski tipizējot dažādās dabas un sabiedrības parādības. Spriedums parasti ietverts patstāvīga, noapaļota teikuma formā, kas saprotams tiešā vai pārnestā nozīmē, bet visbiežāk abās.”ii…