Šodien Latvijā atkal ir iespēja atdzimt mazajai lībiešu tautai un tās valodai, kura faktiski gandrīz ir izzudusi. To sekmē gan valsts atbalstītā ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā”, gan sabiedriskas organizācijas - “Līvu savienība” un “Lībiešu kultūras centrs”. Dažādu nozaru zinātnieki uzsver to, ka etniskās vai nacionālās minoritātes izdzīvošanas pamatnosacījums ir tās etniskās izglītības veicināšana un etniskās kultūras kopšana. Tie ir vieni no galvenajiem interešu virzieniem, kas nostiprina minoritātes etnisko identitāti un tās spēju pretoties asimilācijai. Vienmēr jāatceras, ka jebkura etniskā kopība var nomirt, pirms beigusies tās fiziskā eksistence.
Zinātniskā darba temata „Latviešu un lībiešu valodas krustpunktā” izvēli veicinājuši tādi faktori kā tas, ka autore dzīvo kultūrvēsturiskā vietā, kas jau izsenis bijis krustpunkts, kurā veidojies divu tautu kopīgais likteņstāsts, valodas un kultūras tradīcijas. Izvēli veicinājusi piedalīšanās vairākās lībiešu nometnēs „Piški Tēḑ” („Mazā Zvaigzne”) 1996., 2001. un 2002.gadā. Tāpēc kā pētāmo objektu autore izvēlējusies jauniešus, lai noskaidrotu viņu informētību par mijiedarbību starp latviešu un lībiešu valodu. Piedalīšanās dažādos pasākumos, kas saistīti ar lībiešiem, lika augt autores pašapziņai un interesei par dzimto pusi. Tāpēc tika sākts strādāt pie šī zinātniski pētnieciskā darba.
Dotā zinātniskā darba mērķis ir – pētīt lībiešu valodas ietekmi latviešu valodā.
1. Lībieši – sena tauta Latvijā
1.1. Tautas ienākšanas vēsture
Latviešu valodā lībieši vai līvi, senkrievu valodā либь, latīņu Livones, vācu Liven. Lībieši (viena no septiņām Baltijas jūras somu tautām) ir Latvijas pamatiedzīvotāji ar savu valodu, kultūru un vēsturisko teritoriju. Lībiešu priekšteči Latvijas teritorijā dzīvojuši vairākus gadu tūkstošus – viņu senie priekšteči mituši Latvijas teritorijā pirms baltu tautu ienākšanas [2.]
Viņu pirmsenči – Baltijas jūras somu ciltis – Latvijas teritorijā konstatējami jau ap 3300. gadu pirms mūsu ēras. Ilgā etnoģenēzes procesā no šīm ciltīm izveidojās patstāvīgs lībiešu etnoss ar savu valodu un kultūru, kuras lielākais uzplaukuma periods bijis XI – XIII gs.
Rakstveida ziņas par lībiešiem, tāpat kā citām Baltijas tautām, parādījās samērā vēlu – 12. un 13. gs. mijā. Ir dažādi pētījumi, bet vēl arvien speciālistu vidū nav īstas vienprātības par to, vai lībiešu priekšteči ir ieceļotāji vai arī lībieši kā tauta veidojusies vēsturiskos procesos tur, kur viņus konstatē rakstu avoti un viņu apdzīvoto teritoriju iezīmē 11.-13. gs. arheoloģiskie pieminekļi…
