Hipiji pievērsa maz uzmanības apģērbam, par viņu uniformu kļuva džinsi, tolaik deficīts. Tos, tā pat kā citus Rietumu modes preces, varēja iegādāties pa vairākiem ceļiem: ar „blata” vai neformālas pazlīdzības pazīšanos veikalos vai tirdzniecības bāzēs vai no jūrniekiem vai sportistiem, kuri bija to ļaužu kategorijas, kuriem „ dzelzs priekškars” uz laiku tika pacelts. Rīdzinieki, kuriem bija radi un draugi ārzemēs, varēja saņemt apjomīgas dāvanas pa pastu un tērpties līdzīgi ļaudīm brīvajā pasaulē.
Nobeigums
Laika gaitā mode nepārprotami ir mainījusies un izveidojusies dažādu notikumu ietekmē. 19.gadsimtā Eiropā radikāli izmainījās plašu tautas masu ģērbšanās kultūra. Neskatoties uz to, ka tautas māksla ir nosacīti konservatīva, apģērba attīstība bija diezgan dinamiska, kā rezultātā vecās kultūras vērtības izgāja no aprites un jaunās ieņēma to vietu. To noteica pastāvošā sociālekonomiskā situācija. Arī latviešu tautas apģērbā strauji tika pārņemtas vairākas pilsētnieciskā apģērba formas, īpaši vīriešu apģērba piegriezumā un komplektējumā.
20-tie un 30-tie gadi ir pirmās Latvijas brīvvalsts tapšanas un uzplaukuma laiks. Tad etnogrāfi un mākslinieki centās atklāt latviskās rotāšanas tradīcijas, lai tās iestrādātu laikmetīgos priekšmetos, un darītu to arī laikmetīgā veidā.
Apģērbs vienmēr ir bijis sabiedrības noslāņošanās pazīme, un pārmaiņas tajā seko pārmaiņām sabiedrībā. Pēc 19.gs. 60. gadiem notika strauja pāreja uz pilsētas tipa apģērbu. Šajā laikā modē bija kostīmkleitas.
„Puķu bērnu” apģērbs 70. gados bija pretestība valdošajam režīmam. Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados hipiji bez jebkāda brīdinājuma pārvērta modi “ar kājām gaisā”. Viņi ienesa modē jaunu, vēl nebijušu stilu un krāsu vētru karuseli.
…
