Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde / ID: 684189

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Preilene (1)

Vērtējums:

Publicēts: 20.10.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 8 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	Latviešu tradicionālā tekstilapstrādes vēsture	4
2.	Aušana	5
2.1.	Ievads aušanas teorijā	5
2.2.	Aušanai izmantojamie materiāli	6
2.2.1.	Kokvilna	6
2.2.2.	Lini	6
2.2.3.	Vilna	7
2.2.4.	Neapstrādātie augu valsts materiāli	7
3.	Adīšana	8
3.1.	Dzijas uzglabāšana	10
3.2.	Dzijas krāsošana	10
4.	Pētījuma rezultāti	12
4.1.	Diagramma Nr.1 Dzimums	12
4.2.	Diagramma Nr.2 Aptaujāto respondentu vecums	12
4.3.	Diagramma Nr.3 Aptaujāto respondentu skaits, kuri kādreiz ir nodarbojušies ar adīšanu, aušanu vai šūšanu	13
4.4.	Diagramma Nr.4 Pirms cik ilga laika ir nodarbojies ar adīšanu, aušanu vai šūšanu	13
4.5.	Diagramma Nr.5 Aptaujāto respondentu skaits, kuri kādreiz sev ir noadījuši kādu zeķu pāri, cimdu vai džemperi	14
4.6.	Diagramma Nr.6 Dzirdēts par seno latviešu aušanas metodi	14
	Secinājumi	15
	Izmantotā literatūra	16
	Pielikums Nr.1 Anketa	17

Darba fragmentsAizvērt

Pirmie cilvēki, kuri aizsāka tekstilapstrādi, ir tie, kas ilgos gadsimtos skalu gaismā zemās dūmistabās, nezinot cēlo vārdu „radīt”, darīja savu ikdienas darbu. Sievas auda palagus, lakatus, dvieļus, segas – visu, kas nepieciešams saimniecībā. Turpat līdzās jaunas meitas izšuva sev goda kārtu, bet meitēni no dzīparu pārpalikumiem adīja savu pirmo cimdu pāri vai auda jostu, ko, pēc daudziem gadiem tautās ejot, apsies ap vārtu stabu vai ar to rotās līgavas pajūga ilksi. Tā, mātes drošo roku vadītas, mazās meitenes nemanot ieauga savas sētas, sava novada tradīcijās. Aušana ir viens no koptākajiem latviešu amatiem, un, pārcilājot muzeju fondu krājumus, ar bijību un apbrīnu aplūkojami nemācīto lauku sievu darinājumi, kas atmirdz tādā rakstu un krāsu bagātībā, ka mēs – skolotie – vēl daudz ko no tiem varam mācīties. Vispirms jau amata kultūru. Katra namamāte par savu goda pienākumu uzskatīja pašas spēkiem apgādāt saimi. Kaimiņiene mācījās no kaimiņienes, māte skoloja meitu, mācīšanu sākot ar vienkārtni un beidzot ar 6 līdz 8 nīšu drelli.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −4,48 €