Mēs šo tēmu izvēlējāmies, jo pašas kādreiz esam dejojušas tautiskās dejas (Foto skat. Pielikumā), un lai gan dejojot domas nes tikai kā labāk nodejot, ir svarīgi arī tautas tērpam būt sakārtotam un saskaņotam ar mūsu novada paražām.
Saldus rajonā ir samēra daudz tautisko deju kolektīvu un pulciņu, piemēram Bērnu Jaunatnes Centrā ir deju kolektīvs „Sienāzītis”, Kultūras namā ir deju kolektīvs „Kursa”, Brocēnu kultūras namā ir deju kolektīvs „Dzīpars”, gandrīz katrai Saldus rajona skolai ir deju kolektīvs. Šāda veida aktivitātes ir daudz un arī dejotāju ir daudz, tādēļ ir ne tikai svarīgi labi nodejot, bet arī labi izskatīties.
Lai gan šī tēma neattiecās tik ļoti uz 20. gadsimta Latvijas ikdienu, jo ikdienā mēs tautas tērpos nestaigājam, bet šo daudzo tautas deju kolektīvu apģērbs ir tautas tērps, un šie pulciņi jau ir izvērtušies par ikdienu, tiem, kas tajos piedalās. Lai sevi parādītu, tautas dejās arī ir dota šāda iespēja, jo katru gadu tiek rīkoti rajonu „Dziesmu un deju svētki”, daudz dažādu koncertu un ik pēc pieciem gadiem ir Latvijas mēroga „Dziesmu un deju svētki”.
Pēc tautas tērpiem mēs varam noteikt kā senāk dzivoja mūsu senči, tautas tērpi ir vēsturiski mainījušies. Agrākos laikos tautas tērpus velkāja ikdienā, tā bija kā modes lieta, un vēlak gadiem ejot, tie ir tā mainījušies, ka varam mūsu ikdienā redzēt, ko mugurā velkam mēs. Tautas tērpi laikam ir tā mode, ko cenšas noturēt un izkopt vēl mūsdienas,jo agrāko gadsimtu modes jau mūsdienas nemaz tā necešas atsvaidzināt. …
