Latviešu tautas deja latviešu godos - kāzās

Dejošana pavada visu vedību norisi, un pat jau pirms vedībām meitas veic zīlēšanu, kurā kaķim jādejo uz akmens, lai tas zīlētu par kāzām. „Zīlē runci uz akmeņa,/ Vai vest mani šoruden./ Ja tu labi izzīlēsi,/ Es tev dārgi atmaksāšu.”
Derību laikā dejošana iekļaujas Bluķa svētkos, kad līgavaiņa draugi vēla lielu ozola bluķi uz līgavas sētu, ja līgavainis bija nevēlēts ģimenē, tad līgavas tēvs vedējiem pasniedza kausu ar miestiņu, un palūdza aizbraukt, bet ja vēlams, tad ar pirmo kausu aplēja bluķi, otro deva vedējiem, un sākās miestiņa dzeršana, dziedāšana un dejošana. Noteikta dejošana bija arī meitas aizvešanai uz tautu mājām, kad pirms aizbrukšanas tēvs vai brālis meitu izdancināja un meitas sētā katrs vedējs savā zirga mugurā dejoja pagalmu, „Aizjādami bāleliņi,/ Krustiem sētu pārjājiet,/ Lai māsiņa nemaldās,/ Tumšu nakti staigādama.”
Pēc līdzināšanas un pirmā svētku mielasta tautu sētā, vedēji uzreiz aicināja līgavas brāli ar māsu vest pirmo danci. Turklāt latviešu tautas dziesmas liecina, ka brālis tika aicināts uzvilt baltus cimdus, un rādīt tautām māsas iznesību un izskatu, „Es savu masiņu/ Dancot vedu/ Radīšu tautiņām,/ Vai nav kliba.” Pēc tam danci veda saderētās jaunākais brālis- dieveris ar māršu, par deju saņemot no māršas cimdu pāri. Arī vīratēvs un vīramāte veda jauno pāri dejot.
Pirms mičošanas arī tika dejots. Vedējtēvs dancināja līgavu un panāksnieku meitām, kamēr saderētais deju veda ar vedēju meitām. Mazliet huligāniskāka bija deja- matu poli. To dejoja ap pusnakti, kad visi kāzu dalībnieki sakrituši kopā un plēsuši viens otram matus. …