Kas ir tauta? Līdzīgi var jautāt – kas ir koks? Katrs taču zina, kāds ir koks – bērzs, vītols, priede. Tāpat ar tautām – latvieši, krievi, vācieši u.c. Taču, ja šīs lietas gribam aprakstīt striktu jēdzienu valodā, tad izrādās, ka lieta nemaz tik vienkārša nav.
Vārdnīcās, enciklopēdijās, mācību grāmatās viennozīmīgu tautas definīciju neatradīsim. Pirmkārt jau tāpēc, ka, sakot ’’tauta’’, runātājs ar to ne vienmēr domā latviešus, poļus vai igauņus. Ļoti bieži ar vārdiem ’’tauta’’ vai ’’nācija’’ apzīmē visus kādas valsts pilsoņus neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Tāpat, ja saka ’’tautas skaitīšana’’, tas nebūt neattiecas tikai uz, piemēram, latviešiem vai krieviem.
Mēs vārdus ’’tauta’’ vai ’’nācija’’ lietosim kā sinonīmus un attiecināsim tikai uz etniskajām kopībām, tātad latviešiem, poļiem, igauņiem utt.
Tagad mums atliek vienoties par tām pazīmēm, kas cilvēkus apvieno un kas vienu tautu šķir no citas. Taču arī šajā jautājumā zinātniskajās definīcijās sastopama liela nevienprātība. Latviešu konversācijas vārdnīcā lasām:
’’Nav pazīmes, kas, par sevi ņemta, varētu norobežot vienas tautas piederīgos no citiem cilvēkiem. Parasti vienas tautas piederīgos apvieno viena valoda, kultūra, līdzīgas rakstura īpašības un apmēram līdzīga vēsture. Tomēr neviena no šīm pazīmēm nav praktiski lietojama tautības noteikšanai. Svarīgākā loma šai ziņā ir valodai.’’
Vēl tautu definīcijas kā pazīmes visbiežāk tiek minētas: teritoriālā un ekonomiskā vienotībā, nacionālā pašapziņa, rase.…
