Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:110797
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.09.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Ziemassvētki    4
  Lieldienas    6
  Jāņi    8
  Miķeļi    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Latviešiem pazīstami četri svētki, kas samaitās ar Saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem, Lieldienas, Jāņi, Miķeļi, Ziemassvētki. Tomēr arī katrs ceturksnis ir vēl sadalīts uz pusēm un arī ir saistīts ar zīmīgām pārmaiņām dabā, tad svin Ūsiņus, Māras dienu, Mārtiņus un Metiņus. Šai svētku svinēšanā var saskatīt daudz simbolikas. Šo svētku tradīcijas galvenokārt saistās ap saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu un aizsargāšanu pret dažādiem ļaunajiem gariem. Katriem svētkiem ir raksturīgi ēdieni, kas piemēroti attiecīgam gada laikam.
Daudz un dažādas tradīcijas, kā arī nostāsti vijas ap šiem svētkiem. Kaut arī šo svētku tradīcijas vērojamas zināmas analoģijas, tomēr lielākā daļa no tām ir īpatnējas , katriem svētkiem raksturīgas.
Visus svētkus un to tradīcijas pieminēt nav iespējams, tādēļ uzskatu, ka pietiks ar svarīgākajiem, lai gūtu pārskatu par latviešu lielākajiem svētkiem un to tradīcijām.
Pavisam savādāka bija Ziemassvētku svinēšana seno latviešu sētā nekā tagad. Var teikt, pat misticisma, noslēpumu pilna; tāpat noslēpumu pilnas ir tradīcijas, kas saistītas ar šiem svētkiem. Tas ir laiks, kad tumsas vara sasniegusi savu augstāko pakāpi, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā, kad dabā pamazam atgriežas saules gaisma un dzīvība. Ziemassvētki ir rotaļām piemērotākais laiks. Šīm rotaļām senāk ir bijis kāds dziļāks, rituāls pamats, kas tagad ir zaudējis savu nozīmi. Ziemassvētku rotaļās parasti varam saskatīt gaismas cīņu ar tumsu, gaismas uzvaru un saules atgriešanos.
Senie Ziemassvētki ir bagātāki arī ar daudzām citām tradīcijām, kas tagad pa lielai daļai zudušas.
Senā latviešu sētā neredzam tradicionālās Ziemassvētku eglītes. Nav arī tur Ziemassvētku vecīša. Un ja tagad mēs Ziemassvētkus svinam kā miera un klusuma svētkus, tad senajam latvietim tie bija līksmības un prieka pilni svētki.
Svētku galds pierāda to, ka Ziemassvētki ir bagāti un pārpildīti svētki. Tradicionālie Ziemassvētku ēdieni bija cūkas šņukurs, kas simbolizējas arklu zemes uzaršanai, pupas un zirņi, kuri savukārt savas apaļās formas dēl atgādina sauli.
Senie Ziemassvētki bija pārpildīti dažādām tradīcijām. Katrai tradīcijai bija kaut kāda īpaša nozīme. Mūsdienās mēs bieži vien neizprotam to nozīmes un vajadzību, bet senie latvieši to visu darīja ar gudru domu.
Viena no raksturīgākajām tradīcijām ir buļķa velšana. Šim nolūkam jau iepriekš nocirta lielu ozola bluķi, kuru vakara gaitā vēla no viena ciema un otru, lai galu gala sadedzinātu svinīgā ceremonijā. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos, bet bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākumu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties