Latviešu studenti un 1905.gada revolūcija

19.gs. beigās un 20.gs. sākuma arvien nozīmīgāku vietu latviešu sabiedriskās domas veidošanā un attīstībā, kā arī kultūras augšupejā, ieņēma topošā latviešu inteliģence - augstskolu studenti. Lai arī latviešu studenti 19. un 20.gs mijā bija mazākums (studentu tautiskā piederība stājoties augstskolā netika fiksēta - šis pieņēmums tiek balstīts uz luterāņu skaitu augstkolās, kas, piemēram, Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), kurš kļuva par sava veida nozīmīgu revolūcijas stūrakmeni studentu vidū, šajā laikā ir, apmēram, 17%.1), tie tomēr spēja nostiprināt savu vietu sabiedrībā un Krievijas impērijas augstskolu vidē, kā arī vēlāk ieņēma savu nostāju attiecībā uz 1905. gada revolūciju un ar to saistītajiem notikumiem un darbību.
Historiogrāfijā studentu jautājums 1905. gada revolūcijas laikā ir salīdzinoši maz pētīts (pāris raksti un publikācijas) un bieži vien studentu lomas un nostājas izpētei netiek pievērsta pastiprināta vai pat nekāda uzmanība. Līdz ar to jautājums par studentu darbību revolūcijas laikā joprojām nav atbildēts un paliek atklāts. Daļēji šo jautājumu risināt palīdz latviešu studentu korporāciju nostājas izpēte, jo korporāciju viedokļa un rīcības atklāšana sniegtu vismaz fragmentāru ieskatu studentu darbībā attiecīgajā laika posmā. Tomēr ne visa studējošo latviešu daļa bija iestājušies kādā no studentu korporācijām un līdz ar to nav iespējams attiecināt korporāciju nostādnes revolūcijas jautājumos uz visu šo sabiedrības slāni (no 1905. līdz 1907.gadam no 1700 RPI studentiem, apmēram, 500 bija korporāciju biedri un 200 no tiem latviešu izcelsmes2). Korporācijas pašas par sevi kultivēja lojalitāti pret Krievijas valsti, lai varētu legāli un sekmīgi pastāvēt. „ [..] patriotisms un lojalitāte pret pastāvošo režīmu bija korporāciju ideoloģijas stūrakmeņi, savukārt brīvprātīgā paklausība nodrošināja augstskolu labvēlību.”…