Latviešu strēlnieku loma vēsturē

1. Ievads

XX gadsimta sākumā bīstami pieaug pretišķības Eiropas valstu starpā. Lielvalstis sacenšas par tirgiem saviem rūpniecības ražojumiem cenšas iegūt īpašumus (kolonijas) citās pasaules daļās un – nepārtraukti bruņojas.
Vācija ir noslēgusi savienību ar Austroungāriju un Itāliju (tā vēlāk gan pāriet Vācijas pretinieku pusē), bet Francija sabiedrojas ar Krieviju un Angliju. Viskareivīgākā bija Vācija, kas 1914. gada 28. jūnijā Serbijā veikto atentātu pret Austroungārijas troņmantnieku izmantoja kara izraisīšanai. 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai, bet 3. augustā Francijai. Pamazām tajā iesaistās 29 valstis, tāpēc tas dabū (pirmā) pasaules kara nosaukumu. Pret Vāciju, Austroungāriju, Turciju un Bulgāriju cīnās Francija, Krievija, Anglija, Serbija, Beļģija (Vēlāk arī Japāna, Itālija, ASV u.c.).

2. Pirmskara stāvoklis Latvijas teritorijā.

Latvijas teritorija atradās cariskās Krievijas sastāvā, bet noteicošo stāvokli vietējā pašpārvaldē un daudzas privilēģijas bija saglabājusi vietējā vāciešu elite, un ne jau nu bez augstāk stāvošo krievu ierēdņu palīdzības. Drošības sajūtu šai elitei deva tās spēcīgās pozīcijas tiklab valsts pārvaldes, kā arī bruņoto spēku virsotne, cara galma aprindās. Vācijai piesakot karu Krievijai, Baltijas vāciešu stāvoklis jūtami sašķobījās, tomēr līdz zināmam laikam baronu uzticība cara tronim nebija nopietni jāapšauba; kā nekā viņi labi apzinājās, ka tādas privilēģijas, kādas nodrošināja cara patvaldība, Vācijas valdība nekādā gadījumā nespētu tiem garantēt.

…