Līdz Pirmajam pasaules karam Krievijas armijā cittautiešu nacionālāš karaspēka daļas vai vienības nebija paredzētas. Karadienestā iesauktie latvieši, tāpat lietuvieši, igauņi u.c. tika nosūtīti uz dažādām karaspeka daļām un izkliedēti pa visu plašo krievijas impēriju. Savukārt daudz uzņēmīgu jauniešu no nemantīgo aprindām nereti izvēlējās kroņa jeb valsts bezmaksas militārās izglītības ceļu un iestājās karaskolās. Tēdejādi nekrievu virsnieku skaits no gada gadā auga.
Visumā latviešu virsniekus vērtēja atzinīgi. Pateicoties disciplinētībai un apzinīgai attieksmei uzticēto pienākumu izpildē, daudzi kļuva pulkveži, citi absolvēja Ģenerālštāba akadēmiju, viens otrs saņēma pat ģenerāla uzplečus, kaut arī nekrieviem tos iegūt bija ārkārtīgi grūti.
1915. gada pavasarī latviešu plašākās aprindās ievērību izpelnījās uzskats, ka latviešu nacionālas karaspēka daļas varētu ievērojami sekmēt frontes stabilitāti Latvijas teritorijā, varbūt pat spētu aizraut sev līdz krievu daļas un padzīt vāciešus no Kurzemes vai vismaz atspiest tālāk no Rīgas. Rimusies likās krievu pilsoniskās sabiedrības un administrācijas neuzticība latviešiem.
Tīti praktiski latviešu nacionālo karaspeka vienību formēšanas jautājumu saka risināt drīz pēc Jelgavas aizstāvēšanas. Ideju atbalstot ģenerālim A. Potapovam un viņa štāba priekšniekam Ģenerālštāba pulkvedim V. Kosjakovam, iniciatīvas valsts domnieka J. Godmaņa vadībā izvērsa aktīvu darbību. Diemžēl, piedāvājot krievu karaspēku papildināt ar latviešu brīvprātīgo vienībām, nebija padomāts par daudzmaz noteiktu prasību izvirzīšanu nācijas interesēs.
Ļoti jāšaubās, vai kara sākumā lūgums atļaut latviešu nacionālo vienību organizēšanu vispār tiktu uzklausīts, drīzāk gan to atraidītu. Taču aizvadītais gads Krievijas bruņotajiem spēkiem bija sagādājis daudz smagu pārbaudījumu. Daudzkārtējas sakāves, plašas teritorijas zaudēšana, apgādes un transporta sarežģījumi un, kas bija vēl satraucošāk, karaspēka paguruma pazīmes, par kurām liecinaja kareivju masveida padošanās gūstā, pieaugušais dezertīru skaits un tml., spieda rīkoties piezemētāk un apdomīgāk.…
