Tēma – rotkaļi, rotas senatnē un mūsdienās. Kā rotas tika darinātas senatnē un kā rotaslietas gatavo mūsdienās – 21.gs. Domājams, ka rotas un to gatavošana ir attīstījusies līdz ar cilvēku un viņa saprātu, ar viņa iztēli un sapratni par apkārtējo dabu un dzīvi, kopā ar tautu un iedzīvotāju ticējumiem, bailēm un pielūgsmi.
Rotu valkāšanas tradīcijas un to darināšanas māksla veidojusies līdztekus pašas cilvēces attīstībai. Ap Baltijas jūru dzīvojošajām tautām mitoloģiskie priekšstati ir bijuši līdzīgi, par to liecina rotu veidi un ornamentācija.
Tēmu – Latviešu rotas un rotkaļi – izvēlējos tādēļ, ka mani vienmēr ir saistījis metāla dizains un rotas ir mana vājība. Vēlējos ko vairāk uzzināt par rotaslietu gatavošanu, par to kādas rotas valkājuši mūsu senči.
2.Tēmas izklāsts
Mazliet iz’ pagātnes.
Senajā Romā no dzintara darināja rotas.
Acteku mākslinieki. Acteki no zelta, tirkīza, pērlēm, gliemežvākiem un spalvām izgatavoja skaistus juvelierizstrādājumus . viņi izmantoja arī citus dārgmetālus, piemēram, obsidiānu un nefrītu.
Amatniecība. Katrai barbaru ciltij bija pašai sava kultūra, likumi un paradumi. Barbari nebija tikai karotāji. Sevišķi skaisti bija viņu metāla izstrādājumi un rotaslietas.
Ķeltu apģērbs. Ķeltiem patika rotājumi. Ķeltu drānas bija no vilnas, parasti ar rūtainu rakstu. Bagātākie vīrieši, kā arī sievietes ap kaklu valkāja smagas, zelta vai bronzas savītā kalumā gatavotas rotas. Apmetņus sastiprināja ar izrotātām saktām.
No daudziem zemes dzīlēs atrodamajiem dārgakmeņiem prasmīgākie meksikāņu amatnieki izgatavo skaistas rotaslietas.
Inki prata zelta un sudraba rotu kalšanu
No tirkīza, zilganzaļa minerāla, kas bieži sastopami citu minerālu dzīslās juvelieri darina skaistas dārgakmens rotaslietas.
Seno laiku rotas no 4.-10. Gadu simtam atdarina rotkaļi – J.Kļaviņš, O.Kutcers.
02.08.2003. – 03.08.2003 Latvijas Etnogrāfijas un brīvdabas muzejā notiks Kalēju dienas. Strādāsim kopā!
Juvelierizstrādājumi. Gredzenus, saspraudes, rokassprādzes, auskarus un kaklarotas valkā kā vīrieši, tā sievietes. Smalkas rotaslietas izgatavo no zelta, briljantiem un citiem dārgiem materiāliem. Taču arī no pusdārgakmeņiem un organiskas izcelsmes veidojumiem, piemēram, pērlēm, koraļļiem un dzintara, darina brīnišķīgas rotas. Interesantas ir arī no lētiem materiāliem, kā gliemežvākiem, koka un plastmasām, veidotas rotas. Dažās rotās ir dārgakmeņu imitācijas no tādiem lētiem materiāliem kā stikls.
Dārgakmeņu slīpēšana. Dārgakmens mirdz tāpēc, ka tam ir daudz skaldņu jeb fasetu, kas atstaro gaismu. Dārgakmeņu slīpētāji vispirms akmeņus saskalda, pēc tam tos slīpē un pulē, lai izveidotu fasetes. Ir vairāki slīpējuma veidi, no kuriem daži ir ar visai sarežģītām fasetēm.
Kādus materiālus mūsdienās rotām galvenokārt izmanto?
Tradicionālie materiāli jau vienmēr paliek tie paši, mūsdienīgais moments ir tas, ka tam sudrabam vai zeltam var klāt likt jebko ko tik atļauj Tava fantāzija vai ko tu atrodi. Visdažādākās lietas- jūrmalā atrastus akmeņus, gliemežvākus, pat plastmasas, gumijas. Var izmantot, ko tik var iedomāties. Man uzreiz jāsaka, ka juvelieru un rotu būšana man tādā hobija līmenī, ja ir kāds pasūtījums, vai ja es izdomāju uztaisīt kādu dāvanu. Pamatā es vairāk nodarbojos ar priekšmetu dizainu – tās ir lampas, vai trauki, vai mēbeles, bet nu arī ar rotām sanāk.
Kā izskatās tas sudrabs, ko iepērk?
Sudrabs ko iepērk, kad es sāku tikko darboties tad visbiežāk tie bija pieclatnieki, jo cilvēkiem viņi ļoti daudz bija mājās un visi viņus nesa uz uzpirktavu punktiem un tos arī tad lietoja, bet nu pārsvarā jau, ja tā nopietni strādā, pērk sudrabu, kas saucas tīrais, jo sudrabam un zeltam vienmēr ir proves, un tā prove nozīmē to, cik tīrs tas materiāls ir. Cik tur ir sudraba un cik tur ir dažādu piejaukumu. Tad pērk tīro sudrabu un attiecīgi uzjauc to provi, kas ir vajadzīga katrai lietai.…
