Latvju raksts ir latviešu tautas mitoloģiski folkloriskās kultūras strukturāla izpausme, tradicionālās kultūras mantojuma pati būtiskākā sastāvdaļa, kas izpaužas gan tautas dziesmā, gan valodā, gan arheoloģijas liecībās, mitoloģijā, etnogrāfijā, mūzikā un dejā, lauku sētas izveidē un vidē, kalendārajās tradīcijās, tautas mentalitātē u.c. kā vienotā sistēmā. [2]
Latviešu tēlotāja rakstu lieto uz apģērba un audumiem, mājas piederumiem, darba rīkiem, dzīvokļu iekārtām, rotām.
Rakstu nosaukumus atvasina no: satura, lietošanas veida, apveida (formas).
Latviešu tēlotājs raksts ir tikpat vecs, cik veca ir latviešu izcelsme un latviešu valoda. Raksts ir simbolos izteikti dažādi garīgi un fiziski priekšstati. Rakstu lietodami, cilvēki:
a.Godina un cildina to, kas šajos simbolos izteikts;
b.Piepilda savu prasību pēc tuvības ar labo, cēlo, dievestīgo. [4]
Latviešu tēlotājs raksts ir tautā lietotas rotājošas zīmes, kas simboliski attēlo dažādus garīgus vai vieliskus priekšstatus. Izceļot šo rakstu rotājošo nozīmi, pirmie pētnieki tam deva “ornamenta” nosaukumu, bet vēlākos pētījumos, atzīstot rakstu simboliskā satura attēlojumu, tas iegūst nosaukumu “tēlotājs raksts”. [4]
Latviešu valodā vārdi raksts un ornaments uzlūkojami kā sinonīmi. Raksts ir kādam mitoloģiskam spēkam veltītās zīmes materiāla izpausme. Rakstu elementi ir daudzveidīgi un bagātināti un pāriet viens otrā, tā bieži grūti nosakāma to piederība kādai grupai. Latvju rakstu sakārtošanai kādā pārskatāmā sistēmā ir dažādas versijas, katram ļauts veidot arī savējo.…