Jau kopš seniem laikiem latviešu rakstnieki un dzejnieki ir centušies dot Latvijas iedzīvotājiem ticību, ka Latvija var būt neatkarīga valsts.
Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzimis Rīgā 1901.gada 27.oktobrī drēbnieka ģimenē. Pirmo dzejoli viņš sacerēja 16 gadu vecumā (1917) krieviski – Boccтань, о Латвия святая (Jel celies, Latvija, Tu svētā!).
J. Sudrabkalns 1940.gadā rakstīja par Čaku šādi: “Un, raugi, Čaks allaž tērpjas, soļo, ēd un dzer, mīlējas un runā kā džentlmenis, kam pašam sava pils, sava jahta un divi šķirtas sievas. (…) Kas ir Čaks? Un, klau, no debesīm atskanēja balss – Čaks ir dzejnieks. Čaks ir liels dzejnieks. Nesāc tikai taujāt no jauna – kas ir dzejnieks? – Ak, man liekas, es jau zinu – brīnumputns.”
Čaks ir izcilākais 20. gs. 20.-30. gadu latviešu dzejas reformētājs, radījis gan modernistiskus dzejoļus par dažādām Rīgas ielām, gan latviešu strēlnieku epu “Mūžības skartie”, kas apbalvots ar Annas Brigaderes prēmiju (1940). Mūža pēdējā piecgadē viņš bija spiests rakstīt arī sociālisma celtniecību slavinošus dzejoļus, kuri tomēr izpelnījās oficiālās kritikas nosodījumu. …