9. SECINĀJUMI
Informāciju šim referātam ir no vienas grāmatas. Tā bija sešdesmito gadu laika grāmata, tāpēc likās nedaudz dīvaini tas, kā tiek slavēta PSRS, kā arī tas, cik laba dzīve ir Latvijas PSR. Manuprāt, lasot grāmatu, kas sarakstīta tajos laikos, labāk var izprast tā laika principus un uzskatus.
Uzzināju to, kādi rakstnieki darbojās tajā laikā, kādi darbi tapa, kā arī to, kāpēc bija tādas tēmas dzejai un prozai.
Sākot ar 1940. gadu Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā. Tas viennozīmīgi ietekmēja literatūras attīstību, jo vairāk vai mazāk Padomju Savienība kontrolēja kādus un kā darbus rakstīt. Pirmkārt, nedrīkstēja kritizēt Padomju režīmu, drīkstēja rakstīt par to, cik labi Latvijai klājas PSRS sastāvā.
Ļoti daudz 40. gados laida klajā politisko literatūru. Tās bija grāmatas, kas, pēc to laiku uzskatiem, palīdzēja darbaļaudīm atbrīvoties no kapitālisma sārņiem, labāk izprast sabiedrības attīstības gaitu.
Latviešu padomju literatūrā visspēcīgāk attīstījās proza, kļūdama pat tajā laikā vadošo žanru. Referātā aprakstīju tikai romānu un stāstu, bet proza iedalās arī sīkāk. Romāna žanrā darbojās tādi rakstnieki kā A. Upītis, A. Sakse, J. Niedre, V. Lācis. Pirmajos gados pēc kara rakstnieki romānos attēloja latviešu tautas dzīvi nozīmīgos vēstures posmos (piemēram, kara laiki utt.), viņi it kā pārvērtēja apmēram veselus simts pēdējos gadus latviešu tautas dzīvē. Savukārt stāstus rakstīja A. Sakse, J. Niedre, J. Grants, A. Brodele, L. Paegle, V. Lācis un citi. Stāstu tematika bija saistīta ar revolucionārajām cīņām, rakstnieki pastiprinātu uzmanību pievērsa arī šķiru atšķirību attēlojumam. Viņi pievērsās tēmām, kas rādīja padomju cilvēka attieksmes pret darbu, pret sabiedrību. Visi šie stāsti risināja vienu no svarīgākajām tēmām padomju literatūrā – kapitālisma izskaušanu no cilvēku apziņas, jauna – padomju cilvēka izaugšanu.
Attīstījās arī dzeja. To pierāda jau tas vien, ka dzeju rakstīja daudz dzejnieku, arī jaunu dzejnieku, kā, piemēram, A.Balodis, J. Sudrabkalns, A. Čaks, M. Ķempe, J. Plaudis, J. Grots, O. Vācietis, A. Skalbe, S. Kaldupe u.c. Tematika – cenšanās atklāt padomju cilvēka garīgo pasauli, cik labi klājas padomju cilvēka, utt. Vienvārdsakot, tika slavēta PSRS, cik Latvijai ir paveicies, ka to uzņēma Padomju Savienības sastāvā un tamlīdzīgi.
Dramarurģijā darbojās mums visiem zināmais Rainis, kā arī A. Upītis, V. Lācis, A. Brodele, F. Rokpelnis un citi. Tematiski dramaturģija lielākoties bija par notikumiem ienaidnieka okupētajā Latvijā un par partizānu cīņām.
Kopumā var teikt, ka visa literatūra, ko rakstīja padomju laikos, bija par labu Padomju Savienībai, tādā kā komunisma garā.
…