Kopš cilvēces vēstures pirmsākumiem cilvēku ir vadījusi vēlme rotāt priekšmetus un mājvietas. Šī radošā tiekšanās atkārtoti parādījās katrā laika periodā katrā civilizācijā.
Mūsu tauta ir kā ozols, kas sastāv no lapām, ziediem un augļiem, tomēr, tā ir tikai redzamā simboliskā „koka” daļa. Bez saknēm šis „koks” nespētu pastāvēt. Par latviešu tautas saknēm var uzskatīt folkloru un ornamentus, jo tie pauž neaizstājamu vēsturisko liecību. Tie spilgti raksturo tautu un tās kultūru. Nezinot savu pagātni un izcelsmi, var rasties arī zināmas grūtības izprast savu senču tradīcijas, tikumus un savdabīgo pasaules skatījumu. Latviešu tautas vēsture ir tās pamati un bagātība, kam ir tendence izzust.
Ornamentu elementu simbolikas un jēgas izpratnei galvenā ierosme parasti tiek meklēta tieši folklorā –tautasdziesmās, teikās, pasakās, parunās un sakāmvārdos. Vislielāko informācijas apjomu sniedz tieši Latvju dainas, jo spēj atklāt senču pasaules uztveri un dzīvesveidu. Tā bija apzināta, vai, reizēm, pat nejauša tiekšanās rast pamatojumu varbūtējam viedoklim par senlatviešu (baltu cilšu) augsto kultūras līmeni, kas izpaudās tikumības, ētikas un garīguma ziņā, kā arī dievību un mītisko dievību iepazīšanā.
Latviešu ornaments pieskaitāms pie ģeometrisku ornamentu grupas. Ģeometriskie ornamenti, kas tagad redzami latviešu lietišķajā mākslā, radušies no simboliem, kas saistīti ar mitoloģiju. Daudzus gadsimtus tautas gaume pilnveidoja katru ornamenta motīvu un krāsu akordus, līdz beidzot tie ieguva harmonisku kopskatu, kas pilnībā pauž tautai raksturīgo skaistuma izpratni. Laika gaitā šie simboli kļuva par tradicionālu rotājumu - spilgtu tautas mākslas raksturotāju un veidotāju.
Vēsturisko notikumu rezultātā gadu desmitiem ornamenta pētīšanas uzdevumi tika atstāti novārtā. Pēdējos gados interese par latviešu ornamentu elementu simboliku manāmi augusi. Pareizāk pat būtu teikt- atjaunojusies. Mūsdienās vēlme iepazīt savas tautas pagātni ir kļuvusi par ierastu un pašsaprotamu „parādību”, jo cilvēks cenšas apzināties savu izcelsmi. Biežāk virsroku gūst dekoratīvais un praktiskais ornamenta pielietojums. Tādēļ būtu jāpaplašina redzesloks, nesaskatot tikai ārējo skaistumu, bet būtu jāiemācās saskatīt un saprast to, kas gadu simtiem tika apslēpts katrā no ornamenta detaļām. Tā kā ornaments nav tikai rotājošs elements un to pamatā ir attiecīgs informatīvais saturs un simboliskais raksturs, tad radās vēlēšanās pētīt to nopietnāk, jo šīs iepriekšminētie jautājumi ieinteresēja, piesaistīja un aizrāva. Darba veikšana šķita noderīga latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanā, kā līdzekli izvēloties ornamentu savstarpējo salīdzināšanu, apskatot to lietojumu tautas dziesmās, cimdu rakstos, kā arī anketējot skolēnus un skolotājus. Tieši šo iemeslu dēļ tika izvēlēta tēma - „Latviešu ornamenta izcelsme, attīstība un tā nozīme mūsdienās”. Tēma ir un būs aktuāla, jo ornaments ir tautas mantojums un nedrīkstētu pieļaut tā izcelsmes nozīmības ignorēšanu un aizmiršanu. Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: pamatojoties uz teorētiskiem un praktiskiem aspektiem, pētīt informāciju par ornamenta izcelsmi un tā nozīmi agrāk un tagad, kā arī latviešu ornamenta vietu latviešu folklorā un lietišķajā mākslā (cimdos).
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
1.iepazīties ar literatūru par šo tēmu un analizēt to;
2.meklēt materiālus, kas būtu noderīgi zinātniski pētnieciskā darba izveidē;
3.sistematizēt iegūto materiālu un to izmantot pētīšanas procesā;
4.anketēt skolēnus un skolotājus;
5.apkopot, novērtēt rezultātus par latviešu ornamenta apguves nepieciešamību.…
