Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:107569
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Raugoties pagātnē caur olimpisko tālskatu, pasaules sporta vēsturi vairs nevar uzrakstīt bez 18 latviešiem, kas 52 gadu gājumā - no 1912. gada Stokholmā līdz 1964. gadam Tokijā izcīnījuši 24 olimpiskās medaļas.
Šo olimpisko laureātu vidū ir 16 vīriešu un divas sievietes. Viņu panākumi, tuvāk kvalificējot, realizējušies basketbolā, grieķu-romiešu cīņā, paukošanā, brīvā stila peldēšanā, māla baložu šaušanā, šahā, šķēpa mešanā un soļošanā. Latvieši visas medaļas ieguvuši vasaras sporta sacensībās, bet pagaidām bez tām palikuši ziemas olimpiskajās spēlēs.
Zeltu, sudrabu vai bronzu nav izdevies sasniegt arī neatkarīgās Latvijas kādreiz izcilajiem ātrslidotājiem, kaut 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī Alberts Rumba valstu klasifikācijā Latvijai izcīnīja ceturto vietu, Jānis Andriksons 1935. gadā St.Moricā kļuva studentu pasaules čempions un Alfons Bērziņš 1939. gadā Rīgā pabeidza Eiropas meistarsacīkstes ar uzvarētāja vainagu.
Vienu zelta un divas bronzas medaļas izcīnījis peldētājs Jānis Konrads (Austrālija), pa zelta medaļai - šahists Hermanis Matisons (Latvija) un šķēpa metēja Inese Jaunzeme (PSRS), katrs pa divām sudraba medaļām - basketbolisti Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks (visi PSRS), viena sudraba medaļa tika šahistam Fricim Apšniekam (Latvija), soļotājam Jānim Daliņam (Latvija), cīkstonim Edvīnam Bietagam (Latvija), peldētājai Ilzei Konradei (Austrālija) un basketbolistam Cēzaram Ozeram (PSRS), divas bronzas medaļas - paukotājam Bruno Habārovam (PSRS) un viena bronzas medaļa - soļotājam Adalbertam Bubenko (Latvija) un šāvējam Haraldam Blauam (Krievija).
Šie olimpiskie laureāti, kā redzams, formāli reprezentējuši trīs valstis - neatkarīgo Latviju, Austrāliju un Krieviju, pie tam pēdējo divos dažādos veidos - zem cariskās un boļševiku varas.
Olimpisko uzvarētāju vidū ierindojās arī abi Latvijas šaha spēles ģēniji Fricis Apšenieks un Hermanis Matisons. Ja tagad šahistiem notiek atsevišķas sacensības, kas atgādina olimpiskās spēles, tad 1924. gadā Parīzē šaha turnīrs, kur abi latvieši izcīnīja zelta un sudraba medaļu, kaut neoficiāli, tomēr pilnīgi iekļāvās vispārējā olimpiskajā programmā, kā to toreiz izvērtēja arī pasaules prese…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1141332
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties