Pētījuma temats ir “Latviešu nozaru grāmatu kalendāri no 1920. līdz 1925. gadam”.
Temata izvēles pamatojums
Šis temats izvēlēts, jo grāmatas ir sava laikmeta sabiedrības liecinieki, tādi ir arī grāmatu kalendāri. Ir nozīmīgi pētīt grāmatu kalendārus gan kā grāmatniecības izdevumus, gan kā laikmeta lieciniekus. „Grāmatniecības un preses stāvoklis liecina par jebkuras valsts iedzīvotāju kopuma sasniegto garīgās attīstības līmeni un zināmā mērā arī perspektīvām” (15, 764. lpp). Kalendāri tika izdoti peļņai, tātad tie bija populāri. Pētot šos grāmatu kalendārus var secināt, kāds bija pieprasījums, kādi temati bija aktuāli, kādu nozaru kalendārus izdeva visvairāk, kādi autori bija pārstāvēti kalendāros.
Temata aktualitāte
Šī laika grāmatu kalendāri nav pētīti, ir atrodami tikai bibliogrāfiski ziņojumi par tiem, tas ir, tikai dokumenta identifikācijai nepieciešamās ziņas, piemēram, nosaukums, autors, izdevējs, izdošanas gads u.c. Kopš rašanās sākuma 18. gs. vidū, ilgu laiku tie bijuši plaši izplatīti laicīgās grāmatniecības izdevumi. Ir jāizpēta kalendāru popularitātes fenomens 20. gs. 20. gados, izpētot un apkopojot pieejamos datus par tiem, lai rastos pilnīgāka latviešu grāmatniecības aina, un informācija par kalendāriem būtu izmantojama arī citiem pētniekiem un interesentiem.
Temata teorētiskā izpēte veido darba pirmo nodaļu. Lai varētu runāt par temata empīrisko izpēti, ir jābūt skaidrai teorijai. Šajā nodaļā ir trīs apakšnodaļas, kurās apkopots kalendāru vispārīgs raksturojums jeb jēdziena izpratne; skaidroti tādi temata teorētiskie aspekti, kā teorētiskā literatūra, kalendāru tematiskā daudzveidība, to tematu loks, kas tiek atklāts teorētiskajā literatūrā; raksturoti kalendāri kā īpašs izdevuma veids; raksturota jautājuma izpētes pakāpe. Ierobežotā kursa darba apjoma dēļ, raksturota jautājuma izpētes pakāpe Latvijā.
1.1 Jēdziena izpratne
Ir apzināti dažādie teorētiskajos avotos sniegtie kalendāra jēdziena skaidrojumi. Veicot izpēti, tika izmantoti arī materiāli angļu un krievu valodā. Konstatēts fakts, ka angļu valodā jēdziena, ko latviešu valodā apzīmē kā “kalendārs”, skaidrošanai tiek izmantoti dažādi apzīmējumi – kalendārs, almanahs, gadagrāmata, lielākoties tiek izmantots apzīmējums “almanahs”. Skaidrojot jēdzienus, tas tiks izmantots arī šajā darbā, tomēr kopumā, ņemot vērā, ka temats ir par latviešu nozaru kalendāriem, tiks izmantots jēdziens “kalendārs”.
Senajā Romā kalendārs jeb kalendārijs (lat. calendarium) bija parādu grāmatiņa, kurā kreditori ierakstīja procentus kalendās (lat. Calendae, Kalendae), mēneša pirmajās dienās, no kurienes arī radies izdevuma nosaukums. Vēlāk kalendāri kļuva par grāmatām, kurās tika aprakstīti kulta svētki un citi notikumi (41).…
