Latviešu mitoloģiskās būtnes

Ievads
Studiju kursā „Ievads latviešu folklorā” esmu iepazinusi daudz un dažādus folkloras veidus, iedalījumus utml. Savu referātu nolēmu rakstīt par tēmu, kas mani ir ieinteresējusi visvairāk. Tādēļ šī referāta tēma ir latviešu mitoloģiskās būtnes.
Darbā tiek īsumā un vispārīgi aprakstītas sešas mitoloģiskās būtnes, kuras man personīgi nozīmē visvairāk, kas man ir īpašas un ar kurām es vēlējos iepazīties nedaudz vairāk.
Latvieša „mitoloģiskā saime” ir ļoti bagātīga – šķiet, ir dievības vai cita veida mitoloģiskas būtnes katram dzīves notikumam un pavērsienam, darbam un parādībām. Referātā tiek aprakstīta zemnieka galvenā dievība Jumis, mīļā Māra, bargais Pērkons, noslēpumainais Ūsiņš, kā arī, tā saucamās, ļaunās mitoloģiskās būtnes - Vadātājs un Lietuvēns.
Referāta mērķis ir iepazīstināt ar šīm sešām mitoloģiskām būtnēm šādos aspektos:
1) Kāda veida mitoloģiskā būtne tā ir;
2) Kādas ir tās galvenās funkcijas;
3) Kā tās piesaukt vai
4) Kā no tām izvairīties;
5) Ko par tām runā latviešu tautasdziesmas un
6) Latviešu tautas ticējumi, un
7) Latviešu teikas.
Kā pamatliteratūru esmu izmantojusi 1994. gadā izdoto Mitoloģijas emciklopēdiju un Elzas Kokares 1999. gadā izdoto grāmatu „Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē”.

Jumis
Latviešu mitoloģijā Jumis (saukts arī par Jumeiti, Jumiķi, Jumaleņi, Jumīti, Jumuļeņu, Juimi u. c.) ir druvu dievība, auglības veicinātājs. Šī ir latviešu zemkopja vissvarīgākā dievība. Senāk un dažās vietās arī mūsdienās par jumi tika saukti dubultaugi – uz viena salma kopā saaugušas divas vārpas, rieksti, augļi, ziedi. Domājams, ka sākotnēji tas izpaudies kā rituāls dubultvārpas graudu iesēšanai zemē, tā nodrošinot ražas svētības pārnešanu no gada uz gadu, no lauka uz lauku. Šo dubultvārpu simboliski rudenī saņēma pēdējā nopļautajā labības kūlītī vai linu saujā izcilākais/izcilākā pļāvējs/pļāvēja, barvedis/barvede vai linu plūcēja.
…