Mani secinājumi
Veidojot darbu, saskatīju, ka Māra ir klāt visur. Dzimstot bērnam, apkopjot lopus, novācot ražu, taisot maizi utt.
Pati ticu vienam Dievam, tāpēc man šī tēma nelikās tuva un šķita diezgan nevajadzīgi pārspīlēti, ka ik uz katra sava dzīves soļa ir jāsaskata kāda Māras zīme vai Māras izteiksme. Protams, senākos laikos viss nenotika kā mūsdienās, taču tāpat tas likās dīvaini.
Latvieši ticējuši ir tam, ka Māra ir visas saskatāmās pasaules gādātāja un tam, ka viņa klāt būs vienmēr un palīdzēs visos darbos. Manuprāt, tas arī ir pārspīlēti, jo cilvēks pats ar savu darbu, centību nosaka kāds būs rezultāts.
Sievietes ticējušas tam, ka Māra, pie attiecīgiem nosacījumiem (piem. pirts takas sakopšana), nodrošinās bērnam labu nākotni.
Tas man šķita muļķīgi, jo diezin vai nākotne ir atkarīga no kādas iedomātas dievestības vai sakoptas pirts takas. Drīzāk uzskatu, ka bērna nākotne vairāk ir atkarīga no tā, vai vecāki mīl viens otru un ģimenē valda miers, nevis nesaskaņas.
Pētot arī to, ka līdz Māras dienai un Miķeļiem ir lūkošanās laiks, likās tas ierobežojoši nepareizi, jo dzīvē nav noteikts laiks, kad var iemīlēt cilvēku un kad var precēties. Saprotams, ka latviešiem bija savas tradīcijas, bet man tās likās muļķīgas.
Visumā šo darbu veidot bija interesanti, jo daudz uzzināju par latviešu tradīcijām, tieši par Māru ļoti daudz informācijas, no kurām man patika tas, ka Māra ir klāt mums visur – ja tā tiek uzskatīta kā viena no Dieva izpausmēm, tad tas man šķiet jauki. Uzzināju arī daudz par Māras dienu un to, kas tajā notiek – to iepriekš nezināju.
Darbu varēja veidot ar interesi, jo vienmēr ir interesanti uzzināt, ko jaunu par savas tautas tradīcijām u.c. lietām.
…
