1943.gada 23.janvārī Vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers “atļāva un pavēlēja” SS reihsfīreram Heinrihan Himleram (Himmler) dibināt Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24.janvārī, pēc Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2. SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi uz tās sastāvā esošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942.gadam kartības dienests - Schutzmannschaft) bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ādolfa Hitlera formālā rakstiskā pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 10.februārī.
Latvijas pašpārvalde tikai 1943. gada 27.janvārī saņema informāciju par leģiona dibināšanu. 23.februārī Latvijas ģenerālkomisārs Drekslers (Drechsler), pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju par okupētās valsts juridisko statusu, kas aizliedz mobilizēt okupēto valstu iedzīvotājus, izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.-1924.gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā. Mobilizāciju veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli Rīgā izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (SS Erzatzkommando Ostland). Iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšana tika uztverta kā iespēja daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses. 23.februārī pašpārvalde iesniedza Austrumzemes (Ostland) reihskomisāram Lozem (Lohse), Latvijas ģenerālkomisāram Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē ģenerālleitnantam (obergrupenfīreram) Jekelnam (Jeckeln) memorandu, kurā norādīja uz paredzētā latviešu iesaukuma karadienestā nelikumību un informēja, ka iespējamā leģiona formēšanas atbalstīšana no pašpārvaldes puses ir atkarīga no sekojošām minimālām prasībām:
1) par leģiona komandieri ieceļams ģenerālis Rūdolfs Bangerskis;
2) par viņa štāba priekšnieku - pulkvedis Arturs Silgailis;
3) katram iesaucamajam jābūt tiesībām pašam izvēlēties dienesta veidu (leģionā, vērmahtā vai darba dienestā);
4) leģions vismaz sešus mēnešus apmācāms Latvijas teritorijā;
5) leģions iesaistāms kaujās tikai Austrumu frontes ziemeļu sektorā;
6) leģionam jānodrošina tāda paša apgāde un tiesības kā vācu armijā.…
