Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:726171
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Latviešu leģiona izveide    4
2.  15. divīzija    10
2.1.  15. divīzijas formēšana    10
2.2.  15.divīzijas kaujas Krievijā un Vācijā    10
3.  19.divīzija    13
3.1.  Divīzijas formēšana    13
3.2.  19.divīzijask kaujas Krievijā un Vācijā    14
4.  Latviešu leģions pēc otrā pasaules kara    17
4.1.  Latviešu leģionāri Nirnbergas kara tribunālā    17
4.2.  Leģionāri Rietumu sabiedroto gūstā    17
4.3.  Leģionāri Padomju Savienības gūstā    18
4.4.  Latviešu leģions ārvalstu vērotāju skatījumā    18
4.5.  Daugavas vanagi un 16. marts    19
4.6.  Latviešu leģions mūsdienu skatījumā Latvijā    20
5.  Aptaujas rezultātu analīze    22
6.  Secinājumi    27
  Anotācija    28
  Annotation    29
  Izmantotās literatūras saraksts    30
  Pielikumi    31
Darba fragmentsAizvērt

1943.gada 23.janvārī Vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers “atļāva un pavēlēja” SS reihsfīreram Heinrihan Himleram (Himmler) dibināt Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24.janvārī, pēc Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2. SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi uz tās sastāvā esošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942.gadam kartības dienests - Schutzmannschaft) bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ādolfa Hitlera formālā rakstiskā pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 10.februārī.
Latvijas pašpārvalde tikai 1943. gada 27.janvārī saņema informāciju par leģiona dibināšanu. 23.februārī Latvijas ģenerālkomisārs Drekslers (Drechsler), pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju par okupētās valsts juridisko statusu, kas aizliedz mobilizēt okupēto valstu iedzīvotājus, izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.-1924.gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā. Mobilizāciju veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli Rīgā izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (SS Erzatzkommando Ostland). Iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšana tika uztverta kā iespēja daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses. 23.februārī pašpārvalde iesniedza Austrumzemes (Ostland) reihskomisāram Lozem (Lohse), Latvijas ģenerālkomisāram Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē ģenerālleitnantam (obergrupenfīreram) Jekelnam (Jeckeln) memorandu, kurā norādīja uz paredzētā latviešu iesaukuma karadienestā nelikumību un informēja, ka iespējamā leģiona formēšanas atbalstīšana no pašpārvaldes puses ir atkarīga no sekojošām minimālām prasībām:
1) par leģiona komandieri ieceļams ģenerālis Rūdolfs Bangerskis;
2) par viņa štāba priekšnieku - pulkvedis Arturs Silgailis;
3) katram iesaucamajam jābūt tiesībām pašam izvēlēties dienesta veidu (leģionā, vērmahtā vai darba dienestā);
4) leģions vismaz sešus mēnešus apmācāms Latvijas teritorijā;
5) leģions iesaistāms kaujās tikai Austrumu frontes ziemeļu sektorā;
6) leģionam jānodrošina tāda paša apgāde un tiesības kā vācu armijā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties