Secinājumi
1. Katru jauniešu grupu apmācīja savs instruktors vācu valodā. Tulks palīdzējis pārtulkot pavēles latviešu valodā, jo ne visi jaunieši zinājuši vācu valodu.
2. Jauniešu apmācību lielāko daļu aizņēma maršēšana, gulšanās ar šauteni rokās, kauju pārskrējieni, dziesmu dziedāšana. Reizi nedēļā zēni strādāja dažādos nometnes darbos, parasti patvertņu rakšanā vai lauksaimniecībā, kas saistīts ar militāro jomu.
3. Trešā reiha (Vācijas) ideoloģija un propaganda maz iedarbojās uz leģionāriem, jo leģionāri bija pārliecināti, ka viņi cīnās par brīvu un neatkarīgu Latviju un pret boļševismu. Par pārliecinātiem vai fanātiskiem nacistiem tie nekļuva.
4. Latviešu leģionāru vienībās, kas izgāja apmācību Latvijā, valdījis visai spēcīgi izteikts antivācu noskaņojums.
5. Divīzijas virsniekus nosūtīja pa dažādām vācu karaskolām zināšanu papildināšanai, kvalifikācijas celšana pēc mūsdienu vērtējuma.
6. Vācu lidošanas apmācītāja vadībā kursanti apguva dažādu tipu vācu lidmašīnas un pat kādu amerikāņu trofejas lidmašīnu, viņiem bija jāprot vadīt mazās, ātrās un jaudīgās vācu gaisa spēku lidmašīnas.
7. Vienlaikus ar pilotiem tika apmācīti arī dažādu citu aviācijas profesiju speciālisti – mehāniķi, elektriķi, bumbu metēji, ložmetējnieki – nepieciešamie speciālisti, kas nodrošinātu vācu gaisa spēku kaujas spējas.
…