Pirmo reizi kino Rīga rāda 1896.g.. Ap 1910.g. sāk uzņemt ainavu filmas un hronikas. No 1913.g. sāk uzņemt mākslas filmas. Pirmā filma ir “Es, karā aiziedams”. 1920.g. izveido A/S “Latvijas filma”, kas pastāv līdz 1923.g.. Pie šīs A/S pastāv kinoaktieru kursi. Tiek uzņemtas filmas “Laiku viesulis”, “Fricītis jūrmalā”, “Vilkiem mests laupījums” u.c.. Ievērojams sasniegums ir 1930.g. uzņemtā filma “Lāčplēsis”. Tā ir filma par Latvijas valsts tapšanu, kurā tiek izmantoti reālie dokumentālie kadri un mīts par Lāčplēsi. 1930.g. ir uzņemta filma “Tā zeme ir mūsu”, kura ir veltīta Latgales laukiem un tajā ir būtisks etnogrāfiskais aspekts. Pirmās milnimitrāžas skaņu filma “Daugava” tika uzņemta 1934.g.. 1939.g. tiek uzņemta Latvijas laikā vispopulārākā filma “Zvejnieka dēls”. No 1939.- 1948.g. Latvijā kino netiek uzņemts. 1948.g. tiek izveidota Rīgas kinostudija.
Regulāri mākslas filmas tiek uzņemtas no 50.g. otras puses. Sākumā tiek ekranizēti latviešu klasiku darbi, tie ir V. Lāča “Zvejnieka dēls”, Blaumaņā “Salna pavasarī”(1*), Jausudrabiņa “Aija” (2*). Ļoti populāra ir strēlnieku tēma. 1959.g. tiek uzņemta filma “Latviešu strēlnieku stāsts”. Par filmas varoņa prototipu kļūst Jānis Fabriciuss. Filmā tiek arī izmantoti poēmas “Mūžības skartie”(Čaks) motīvi. 60.g. kini ir noteikts atļauto tēmu loks: latviešu strēlnieku cīņas, pilsoņi kara gados, pretošanās kustība, okupācijas gados, jauniešu darbs laukos. 1960.g. tiek uzņemta romantiska drāma “Zobens un roze”. 70.g. mainās latviešu kino koncepcija. Tiek uzņemtas izklaidējošās filmas, piemēram, “Mans draugs nenopietns cilvēks”(1976, režisors J. Streičs), “Ezera sonāte”(1976, Gunārs Cilinskis) (3*). Abās filmās ir nozīmīgi cilvēka personiskās laimes meklējumi. 1974.g. tiek uzņemta filma “Pūt vējiņi” (4*), kur ļoti veiksmīgi tiek parādīts etnogrāfiskais materiāls. 1978.g. “Puika”. Filmas veltītas Latvijas senatnei: “Velna kalpi”(1970) (5*), “Velna kalpi velna dzirnavās”(1972), “Melna vēža spīlēs”(1975). Tēmas mainās 80.g. kino, kad padomju cenzūra vairs nav tik spēcīga. Tiek uzņemta pirmā filma latviešu valodā, kuras nosaukums ir “Cilvēka bērns” ( 6*). Tāpat tika veidotas arī tādas filmas kā “Elpojiet dziļāk!” ( 7*), “Ābols upē” (8*), “Ceplis” (9*), “Dīvaina mēnessgaisma” (10*), “Dzīvīte” (11*), “Emīla nedarbi” (12*), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (13*), “Purva bridējs” (14*), “Teātris” (15*), “Zobena ēnā” (16*), “Cilvēks dienas” (17*).
*Filmu pārskata kārtība
1* . Salna pavasarī
1955
Režisori Pāvels Armands, Leonīds Leimanis
Lomās: Zigrīda Stungure, Žanis Kopštāls, Karps Klētnieks, Oļģerts
Krastiņš, Lilita Bērziņa
Filmas pamatā ir organiski sapludināti trīs Rūdolfa Blaumaņa darbi -
noveles "Salna pavasarī", "Raudupiete" un stāsts "Laimes klēpī". Madara kvēli mīl kalpa puisi Andri, tomēr iziet par sievu pie vecā, bet bagātā Miglas. Tālākie notikumi ir dramatiski...
Filmā ir uzburta precīza vides un laikmeta atmosfēra; tajā vērojami
spēcīgi raksturi un smalka cilvēka psiholoģijas atklāsme.
Rolands Kalniņš - filmas otrais režisors:
"Es jau 1947. gadā sāku strādāt Rīgas kinostudijā par "klapīti", vēlāk par režisora asistentu, arī dublāžā.
Kad 1954. gadā sākās darbs pie filmas "Salna pavasarī", Pāvels Armands uzaicināja mani par otro režisoru. Mēs bijām iepazinušies jau "Mājup ar uzvaru" filmēšanas laikā 1947. gadā, un mums izveidojās tāda laba sapratne. …
