Latviešu gadskārtu svinības

Latviešiem pazīstami četri svētki, kas saistīti ar Saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem: ziemas saulgrieži, kad diena visīsākā un nakts visgarākā; pavasara un rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā, un vasaras saulgrieži, kad nakts visīsākā un diena visgarākā. Savukārt katrs ceturksnis, sadalīts uz pusēm, arī sakrīt ar zīmīgām pārmaiņām dabā. Tādejādi gada laikā izceļas astoņi notikumi, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki.
Šo svētku tradīcijas saistās ar Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu, aizsargāšanos pret dažādiem ļaunajiem gariem. Katriem svētkiem ir savi raksturīgākie ēdieni, kas piemēroti attiecīgajam gadalaikam. Olas vāra Lieldienās, jo šai laikā vistas vislabāk dēj, bet Jāņos sien sieru, jo šai laikā govis dod daudz piena. Rudens un ziemas saulgriežos, kad visa ir diezgan , netrūkst arī šiem svētkiem piemērotu ēdienu vai dzērienu.…