Latviešiem pazīstami četri svētki, kas saistīti ar Saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem: ziemas saulgrieži, kad diena visīsākā un naksts visgarākā; pavasara un rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā, un vasaras saulgrieži, kad diena visgarākā un nakts visīsākā. Savukārt katrs ceturksnis, sadalīts uz pusēm, arī sakrīt ar zīmīgām pārmaiņām dabā. Tādejādi gada laikā izceļas astoņi notikumi, ko latvieši apzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Māras, Mieļi, Mārtiņi, Ziemassvētki.
Šo svētku tradīcijas saistās ar Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu, aisargāšanos pret dažādiem ļaunajiem gariem. Katriem svētkiem ir savi raksturīgie ēdieni, kas piemēroti attiecīgajam gadalaikam. Olas vāra Lieldienās, jo šai laikā vistas vislabāk dēj, bet Jāņos sien sieru jo šai laikā govis dod daudz piena. Rudens un ziemas saulgriežos, kad visa ir dizgan, netrkst arī šiem svētkiem piemērotu ēdienu un dzērienu.
Saulgrieži ir latviešu senās laika skaitīšanas sistēmas pamatā. Dienas nosaukuma un datējuma sakarība latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā ir patstāvīga un nemainīga. Turpretī jauno laiku - Gregorija - kalendārā mēneša datums un nedēļas diena patstāvīgi mainās. Tādēļ, salīdzinot latviešu senās gadskārtas svinību īstos nosaukumusar tiem, kas vēlāk parādijās Gregorija kalendārā, var redzēt, ka daudzos gadijumos senie svinību nosaukumi palikuši, bet svinēšanas datumi par dažām dienām mainijušies.
…
