Latviešu emigrācija uz ārzemēm kā socioloģiska problēma

Strukturālais funkcionālisms ir paradigma, uzskatot, ka cilvēku dzīve un attiecības ir strukturētas. Struktūra tiek konstatēta tad, ja atsevišķas darbības un attiecības regulāri atkārtojas. Sabiedrībā notiekošais ir izskaidrojams ar sabiedrības kultūras un sociālās struktūras palīdzību. Visa pamatā ir sabiedrība, kura sastāv no galvenajiem orgāniem (šajā gadījumā tā var būt valdība vai kādi citi sociālajā vidē noteicošie līderi) un citiem elementiem (šajā gadījumā tos uzskatīsim par emigrantiem), kuri ir savstarpēji saistīti un regulāri mijiedarbojas. Protams, liela nozīme sabiedrības līdzsvara veidošanā ir gan šīs sabiedrības līderiem, gan pārējiem – tautai, bet, ja notiek kāda elementa „izkrišana” (notiek emigrācija), sabiedrībā pamazām var rasties nekārtības, diskomforta sajūta. Tātad, secināms, ka kaut kas no šīs mijiedarbības nav funkcionējis tā, kā tas ir plānots.
Vārds migrācija apzīmē cilvēku vai dzīvnieku pārvietošanos (dzīves vietas maiņu uz ilgu vai neilgu laiku) valsts robežās un ārpus tās. Var būt arī iekšējā migrācija, kad pārvietošanās notiek valsts robežās (no viena reģiona uz citu). Imigrācija ir ieceļošana kādā konkrētā teritorijā, bet emigrācija apzīmē izceļošanu no tās. Tieši emigrācija arī būs mans tālākais apskates objekts.
Par emigrācijas iemeslu var būt dažādi apstākļi – gan politiskie, gan ekonomiskie, gan personiskie un daudzi citi. Tomēr, visbiežāk sastopamie iemesli balstās tieši ar iedzīvotāju ekonomisko stāvokli. Ceļojot uz ārzemēm, iedzīvotāji ar to domā sasniegt labākus dzīves un sociālos apstākļus, kas šajās dienās vairāk akcentējams uz valsts nespēju sniegt ekonomisko atbalstu. …