Mūzika Rīgā bijusi populāra jau kopš pilsētas pastāvēšanas sākumiem. Jau 1205. gadā Rīgā uzvesta liturģiska drāma, kurā skanējusi mūzika. 1216. Gadā pilsētā nodibināta. Vācu ordeņa kapela, bet 1240. Gadā savu kapelu izveidoja Doma baznīca, kuras mūziķi bija Domskolas audzēkņi. Viņi reizē ar citiem mācību priekšmetiem apguva katoļu baznīcas gregoriskos dziedājumus latīņu valodā. 15. Gs. sākumā Rīgas arhibīskapa spēlmaņi tika atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas labākajiem galma mūziķiem. Taču Rīgā skanēja ne tikai garīgā mūzika. Rīgā kā Hanzas savienības pilsētā ieplūda arī cittautu laicīgā mūzika, taču jāpiebilst, ka vietējie pamatiedzīvotāji pieturējās pie tautasdziesmām un tautas mūzikas, attīstot tautas muzicēšanas iemaņas, īpaši dziedāšanu.
Kopš 14. gs. Rīgā pastāvēja pilsētas muzikanta amats, kurā gan uzņēma tikai vācu tautības iedzīvotājus. Pilsētas muzikanti spēlēja galvenokārt pūšamos mūzikas instrumentus – trompetes, bazūnes, cinkas, taures. Pastāvēja viens galvenais pilsētas muzikants, kuram bija četri palīgi, visi viņi skaitījās pilsētas dienestā. Katru rītu un vakaru pilsētas muzikanti Pētera baznīcas tornī nospēlēja korāli, bet otrdienas, ceturtdienas un svētdienas pusdienas laikā viņi sapulcējās Rātsnama tornī, lai spēlētu garīgu dziesmu melodijas. Mūzika bija neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai reliģiskajās ceremonijās baznīcās, pilsētas ielās un laukumos. Mūzika skanēja arī svētkos un dzīrēs. Bungu rīboņa un trompetes skaņas jo bieži bija dzirdamas Melngalvju organizētajos Vastslāvjos un Maija grāfa svētkos. Vastslāvju laikā īsi pirms lielā gavēņa februārī melngalvji savā namā rīkoja dzīres. Dejojot melngalvji nonāca Rātslaukumā un no turienes pa tirgoņa ielu dejas solī devās uz Lielo ģildi, lai tur turpinātu deju, ko nobeidza atceļā uz savu mītni. Arī šajā gājienā melngalvjus pavadīja muzikanti.…
